Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAvarētu būt paralēla ledāja malai un ledāja radītā poru ūdens un statiskāspiediena/sprieguma izolīnijām.Diapīra struktūru asimetriskā uzbūve liecina par vairākiem to veidošanāsaspektiem: pirmkārt, diapīra struktūras ir veidojušās ledāja malas zonā, vietā, kurir bijis vislielākais porūdens, kā arī ledāja statiskās un dinamiskās slodzesgradients; otrkārt, diapīru jau izveidotās struktūrformas varēja tikt pārveidotasledāja dinamiskās slodzes apstākļos vēlākos ledāja uzvirzīšanās etapos.Izmantoti profesora Vitālija Zelča, kā arī ĢZZF studentu – IvetasBlūmentāles, Dinas Jegorovas, Gitas Norenbergas, Jeļenas Vasiļkovas, PēteraBirzgaļa, Māra Nagļa, Edgara Kipges 2004.gada vasaras sezonā veikto laukapētījumu materiāli.LITORĪNAS JŪRAS STADIJAS VEIDOJUMI KURZEMES PIEKRASTĒValdis SEGLIŅŠLU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: valdis.seglins@lu.lvLitorīnas jūras nogulumi un veidojumi Latvijas piekrastē zināmi un irpētīti jau gandrīz gadsimtu, un pirmās tiešās norādes par tiem sniedzM.Galeniece, K.Cukermanis, vēlāk arī S.Buhards, V.Zāns, J.Saule-Sleinis, tomērpirmo apkopojošo un daudzpusīgo pētījumu izstrādā E.Grīnbergs tikai 1957.gadā,un tas joprojām noder par atskaites punktu šādas ievirzes pētījumiem. Vēlākosgados to papildina G.Kļeimenovas, I.Veinberga, I.Daņilāna, V.Ulsta un citupētnieku darbi.Latvijā tradicionāli tiek izdalītas tikai divas Litorīnas jūras transgresijas, unto veidojumi ir dabā viegli atpazīstami veidoto līdzenumu distālajās daļās kāerozijas kāples vai terases, akumulatīvi krasta valnīši vai rupja materiāla trasētasenā krasta līnija, nereti akcentēta ar akmeņu rindām attiecībā uz maksimālo Lit atransgresīvo fāzi. Dominējošām formām raksturīga linearitāte, un tās viegliizsekojamas smilšainajā līdzenumā pat 3-5 km posmos kā 0,3-1,2 m augsti un 5-30 m plati vaļņi, bet tie tikai daļēji ir uzskatāmi par tiešu krasta līnijas pazīmi, jovismaz daļēji tie ir veidojušies zem senās jūras ūdens līmeņa. Šādos gadījumosgandrīz vienmēr paralēli vaļņiem dažu simtu metru attālumā ir konstatējamas kāpugrēdas vai formu grupas. Litorīnas jūras maksimālās transgresijas krasta līnijazināma 6,8 m v.j.l. dienvidos līdz 14,7 m ziemeļos. Vēlā jeb otrā Litorīnas jūrastransgresija Lit b ir mazāk izteikta un tās līmenis ir zemāks, tā ir arī salīdzinošiīslaicīga. Vēlās transgresijas krasta formas ir vāji izteiktas, nereti par grūtiatpazīstamas reljefā, neveicot nivelēšanas darbus, un visbiežāk ir vāji izteiktasabrāzijas kāples un akumulatīvi seno krasta līniju marķējoši valnīši. Litorīnas otrāstransgresijas krasta līnija tiek atzīmēta no 1,9 m v.j.l. dienvidos un sasniedzot 8-9,7 m ziemeļos. Minētās viena vecuma krasta līniju augstuma izmaiņas ir143