Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAsalīdzinoši zemas nekustamā īpašuma vērtības un pēc tiem nav pieprasījuma. Kāpiemēru šeit var minēt Kalnciema pilsētas lauku teritoriju un Elejas pilsētas laukuteritoriju Jelgavas rajonā. Līdz ar to šo teritoriju statuss pazeminās.Šīs jaunās sabiedrību pārstrukturējošās tendences ir pietiekami nozīmīgas,lai padziļināti izvērstu to pētīšanu.PILSĒTU UN LAUKU MIJIEDARBĪBAS ZONĀSVEIKTIE TELPISKO ATŠĶIRĪBU PĒTĪJUMI LATVIJĀLaila KŪLELatvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePētījums veikts uz Latvijas zinātniskās literatūras avotu analīzes unizvērtējuma pamata. Autore iepazinās ar zinātniskajiem rakstu krājumiem,izdotiem pēc Latvijas neatkarības (Ģeogrāfiskie Raksti (1999-2004), LZA Vēstis(1991-2004), LLU Vēstis 2000-2004), konferenču krājumiem, kā arī ar atsevišķipublicētiem pētījumu rezultātiem. Autore ir veikusi arī nelielu ieskatu padomjuperiodā Latvijā veiktajos pētījumus par pilsētu un lauku sadures zonām.Padomju tradīcija bija censties nodalīt pilsētas un laukus administratīvi, kasnoteica, ka šis sadalījums bieži turpinājās arī pētniecībā. Tomēr jāatzīst, ka padomjuperiodā nozīmīga loma tika ierādīta rajonu (reģionālajai) plānošanai, kas, lai arī tikaveikta centralizēti un nedemokrātiski, tika balstīta uz pētījumu rezultātiem. Padomjuperiodā tika veikti pētījumi, balstoties uz 1962.gada PSRS Komunistiskās partijaskongresā apstiprināto tēzi par lauku dzīves apstākļu tuvināšanu pilsētām, kārezultātā tika izstrādāts pamatojums veidot ciematus jeb agropilsētas(V.Timofejevs) [1]. Šajā periodā pilsētu un lauku sadures teritorijas tika pētītas,galvenokārt no šādiem aspektiem – svārstmigrācijas process un lielo pilsētu,galvenokārt Rīgas, aglomerācijas robežas noteikšana un darbaļaužu atpūtas iespējaslielo pilsētu pierobežā (A.Bauls, arī galvenokārt Rīgas apkārtnē (V.Apsītis, O.Buka,L.Kartunova, J.Trušiņš). Tāpat pētījumi tika veikti par pilsētu formu (G.Melbergs,M.Lūse, E.Pučiņš, J.Piešiņš, V.Šteins) un ar to saistītajiem transporta attīstībasaspektiem, tomēr dziļāki pētījumi par pilsētu formu un to saistību ar reālo unadministratīvo robežu netika veikti [2. 3. 4]. Vairāki autori savu pētījumu rezultātānonāk pie līdzīgiem secinājumiem, tāpat kā pētnieki rietumvalstīs, kam ir iespējapētīt pilsētu un lauku telpisko struktūru attīstību un mijiedarbību tirgus ekonomikasapstākļos. Piemēram, „pilsētas struktūras sastāvdaļas jāsasaista ar piepilsētas zonasplānošanas elementiem” un „tikai kompleksi analizējot pilsētu izaugsmi, varēsmērķtiecīgi veidot jaunas telpiskas struktūras atbilstoši progresīvām pilsētuattīstības tendencēm” (O.Buka, 1969.). Piepilsētas zona ir kļuvusi par Rīgasnepieciešamību, pilsēta arvien vairāk ietekmē tās tuvumā esošās teritorijas –dzeramā ūdens avoti, transporta maģistrāles, cita infrastruktūra, izvietotirūpniecības uzņēmumi, atpūtas teritorijas, nav saskaņotas lauksaimniecības64