<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAa) b) c) d)2.att. Granātu graudi: a) asšķautņains granāts ar gludu virsmu, palielinājums 200x (V.Hodirevasfoto); b) šķautņains granāts ar skulpturētu virsmu (paraugs – Saulkrasti, frakcija 0,4-0,3 mm); c) vidējišķautņains granāta grauds (V.Hodirevas foto); d) vidēji noapaļots granāts, palielinājums 200x(V.Hodirevas foto).Granātu graudi nemagnētiskajā frakcijā 0,4-0,3 mm visbiežāk irasšķautņaini - 53,5% līdz 73% no kopējā graudu skaita, no kuriem 10%-14% ir arskulpturētu virsmu. Samērā bieži, neatkarīgi no noapaļotības pakāpes, tajos irtumšo minerālu iekļāvumi, apmēram 7%-17% no kopējā graudu skaita.Devona perioda klastiskie ieži tikuši vairākkārt pārskaloti, <strong>un</strong> atšķirībā nokvartāra kliedņiem to minerālu graudi ir labāk noapaļoti, matētu virsmu,samazinātu caurspīdību <strong>un</strong> bieži tumšākā krāsā.Kvartāra klastiskajos iežos sastopamie cirkoni <strong>un</strong> granāti irdaudzveidīgākas formas <strong>un</strong> noapaļotības pakāpes.CENAS TĪREĻA ATTĪSTĪBAS DINAMIKA UN TOIETEKMĒJOŠIE FAKTORILaimdota KALNIŅA<strong>LU</strong> Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: Laimdota.Kalnina@lu.lv.Agris LĀCISValsts ģeoloģijas dienests,e-pasts: agris.lacis@vgd.gov.lvGeorgs SIČOVSSIA "Baltijas <strong>Zemes</strong> resursi",e-pasts: geo@geo.lvAnete DIŅĶĪTESIA "Balt-Ost-Geo"Līga BĒRTULSONE<strong>LU</strong> Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: ligab@L4.lvStella AĻUKĒVIČA<strong>LU</strong> Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāteCenas tīrelis atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Cenastīrelis kā dabīgs purvs pēc platības ir bijis Latvijā otrais lielākais aiz Teiču purva.Pēc Kūdras fonda datiem, Cenas tīreļa (KF nr.1691) platība pārsniedz 10 600 ha.123
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAKūdras izstrādes <strong>un</strong> meliorācijas rezultātā pašlaik no tā neskartā stāvoklī irpalikušas tikai Cenas tīreļa (2 133 ha) <strong>un</strong> Melnā ezera (317 ha) dabas liegumi, kāarī teritorija izpētes teritorijas ziemeļdaļā uz dienvidiem no Ja<strong>un</strong>mārupes.Teritorija, kas atrodas dienvidaustrumos no Cenas tīreļa dabas lieguma, pagaidāmvēl ir neskarta, taču tā iekļauta ieguvei plānoto <strong>un</strong> kūdras fabrikas “Olaineskūdra” iznomāto teritoriju sarakstā.Purva dienvidu <strong>un</strong> austrumu, bet vēlāk arī ziemeļrietumu daļā sagatavotikūdras ieguves lauki, <strong>un</strong> dažos no tiem kūdras ieguve sākta jau vairāk nekā pirms40 gadiem. Kūdras ieguve Cenas tīrelī turpinās arī šobrīd, bet tās apjomssamazinās. Kūdras ieguves apjoms 2002.gadā bija 62 tūkstoši tonnu, bet2001.gadā – tikai 25 tūkstoši tonnu. Purva dienviddaļā atsevišķi lauki jau irpilnībā izstrādāti <strong>un</strong> veikta to rekultivācija, ierīkojot ganības vai citādi šoteritoriju izmantojot lauksaimniecībā. Pēdējos gados lauki, kur tiek pārtrauktakūdras ieguve, tiek atstāti purva renovācijai (purva pašatja<strong>un</strong>ošanās).Pēc Baltijas ledus ezera regresijas, pirms 11 000–10 500 gadiem, purva vietāpalika viļņots līdzenums. Cenas tīreļa vietā bija izveidojies plašs reljefapazeminājums, kura virsmas absolūtā augstuma atzīmes svārstījās no 6,8 līdz 7,2 m,bet šīs plašās ieplakas malas pacēlās līdz 9,0–9,5 m. Nevienmērīgās akumulācijasieplaku <strong>un</strong> tās krastus pārsvarā veido smalkas <strong>un</strong> putekļainas smiltis, bet atsevišķāsvietās arī mālsmilts. Šie kvartāra nogulumi, kuru biezums sasniedz 15 m, brīvi ļāvaiefiltrēties atmosfēras nokrišņiem, gr<strong>un</strong>tsūdens iegūla salīdzinoši dziļi, <strong>un</strong> tādēļneveidojās pārmitri apstākļi, kas veicinātu kūdras uzkrāšanos <strong>un</strong> purva veidošanos.Par purva izveidošanos laiku mitruma sastrēguma joslā starp tagadējoBaltijas jūras krastu <strong>un</strong> senajiem krastu veidojumiem liecina zemā tipa kūdras 14 Cdatējumi, kas norāda, ka šis slānis veidojies pirms 4331+66 gadiem. Šai laikā,paaugstinoties gr<strong>un</strong>tsūdens līmenim, pārmitrā pļavā, augiem <strong>un</strong> kokiem atmirstot,sāka veidoties koku-zāļu kūdra, bet putekšņu diagramma atspoguļo izmaiņaspurva apkārtnes mežos, kuru sastāvā pakāpeniski samazinājās platlapjudaudzums, kas norāda arī uz gada vidējās temperatūras pazemināšanos.Kopš šī laika purvs “audzis” gan vertikāli, gan arī aizņēmis arvien plašākuteritoriju, līdz 20.gadsimta sākumā tas bija izveidojies par lielu augstā tipa purvuar labi izteiktu grēdu-liekņu <strong>un</strong> grēdu-akaču mikroreljefu. Aerofoto uzņēmumosredzams, ka neskartajā Cenas tīreļa daļā, kur šobrīd izveidots dabas liegums, labiizdalās trīs kupoli: viens teritorijas ziemeļu daļā, otrs austrumos, bet trešaisizvietots dienvidos <strong>un</strong> ir jau daļēji norakts. Izvērtējot absolūtā augstuma atzīmesplānā, kupoli izsekojami pa +13 m <strong>un</strong> daļēji pa +12 m horizontāli. Ieplaka, kasizdalās purva virsmā, nodala ziemeļu <strong>un</strong> dienvidu kupolus. Robeža reljefā starpabiem Cenas tīreļa neskartās daļas kupoliem <strong>un</strong> austrumu daļas kupolu navizteikta. Izstrādāto <strong>un</strong> ekspluatācijā esošo kūdras lauku vidū paceļas Melnā ezerakupols, kura absolūtie augstumi sasniedz 13,6-13,8 m <strong>un</strong> kurš ir augstāks parCenas tīreļa rietumdaļas kupoliem.124