Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAPurva rietumdaļā kūdras uzkrāšanās plašajā reljefa pazeminājumā saistītaar grunts pārpurvošanos, ko varēja sekmēt gruntsūdens celšanās, kas ieplakāradīja pārmitrus apstākļus un veicināja mitrumu mīlošu augu – grīšļu un niedruaugšanu. To pierāda augu atliekas zemā tipa koku-grīšļu, koku niedru, grīšļusfagnu, kā arī pārejas koku–grīšļu, grīšļu–sfagnu, koku – niedru kūdrā, kas uzguļminerālgruntij. Purva barošanās galvenokārt notika no minerālvielāmbagātākajiem gruntsūdeņiem (šajā gadījumā sakarā ar to, ka substrātu veidosmiltis, tie bija ievērojami nabadzīgāki kā citviet) vai arī tā barošanās bija jaukta,kur bez gruntsūdeņiem zināmu vietu ieņēma nokrišņu ūdeņi. Tas veicināja pārejasun dažviet pat augstā tipa kūdras veidošanos virs minerālgrunts. Kūdraspelnainība (minerāldaļiņu īpatsvars) ir maza un reti pārsniedz 5%, bet sadalīšanāspakāpe mainās no 25 līdz 60%. Cenas tīrelis tā lielākajā daļā veidojies,pārpurvojoties minerālgruntij, par ko liecina tas, ka kūdras iegulas pašu apakšējodaļu veido ļoti labi sadalījusies (vairāk nekā 60%) kūdra. Izņēmums ir Cenastīreļa austrumdaļa, ko vietām ir sedzis sekls baseins, jo zem kūdras ieguļ līdz0,8 m biezs sapropeļa slānis. Seklajam baseinam aizaugot, ir veidojies purvs, kasaizņēmis plašu teritoriju. Domājams, ka Litorīnas jūras transgresija varējaveicināt gruntsūdens celšanos, jo tās krasta veidojumi sastopami 5–6 m virstagadējā jūras līmeņa, kas maz atšķiras no purva pamatnes absolūtā augstumaatzīmēm (aptuveni +7 m).Kūdras uzkrāšanās veicināja ūdens līmeņa celšanos purvā, un līdz ar tosamazinājās minerālvielām salīdzinoši bagāto gruntsūdeņu ietekme. Tā saglabājāstikai ieplakas malās, kur turpināja uzkrāties zemā tipa kūdra. Lielāka nozīmepurva barošanā kļuva nokrišņu ūdeņiem, kurā minerālvielu ir ļoti maz. Tasnoveda pie izmaiņām augu valstī, un sāka izzust grīšļi, niedres un koki. Tosnomainīja oligotrofie augi, starp kuriem dominē dažāda veida sfagni, dažkārtspilves. Kūdras uzkrāšanās apstākļi nav veicinājuši tās sadalīšanos, jo sfagnukūdras sadalīšanās pakāpe reti pārsniedz 15%. Kā liecina 14 C augstā tipa kūdrasdatējumi, tā sākusi uzkrāties vismaz pirms 2464+64 gadiem. Augstās jeb sūnukūdras uzkrāšanās temps ir ievērojami lielāks nekā zemā tipa kūdra un sasniedzapmēram 1,3 mm gadā. Pētot vēsturiskos materiālus, var spriest, ka izstrādātajāspurva platībās situācija bijusi līdzīga.Visā purva teritorijā sākotnēji uzkrājās zemā un pārejas tipa kūdra, un topārsedza augstā tipa kūdra. Atsevišķās vietās labvēlīgi noteces apstākļi unpaaugstinājumi purva pamatnē radījuši apstākļus, kas kavējuši augstā tipapurviem raksturīgas augu valsts un līdz ar to arī kūdras veidošanos. Šajosapstākļos turpinājusi uzkrāties tikai zemā vai pārejas tipa kūdra. Savukārtatšķirīgie hidroloģiskie apstākļi dažviet radījuši apstākļus straujākiem kūdrasuzkrāšanās tempiem un atsevišķu kūdras kupolu izcelsmei un attīstībai.Purvu ezeru veidošanās notikusi laikā, kad koku–grīšļu fitocenozi nomainījaoligotrofā spilvju–sfagnu fitocenoze. Ezeru pamatnes veido kūdra, un to gultnesnesasniedz minerālgrunti. Purva ezeriņu dziļums svārstās no 0,5 līdz 2-5 m.125