Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAoligotrofo boreoatlantisko un subkontinentālo priežu mežu sabiedrības (Betulionpubescentis, Ledo-Pinion, Dicrano-Pinion, Cytiso-Pinion).Otrais – vidējais līmenis (ozola un oša mežaudžu josla), līdz 100 m v.j.l.,ietver upju zemes, augstieņu zemākās daļas un augstieņu nogāzes(nolaidenumus), pārsvarā ar saposmotu virsu, mezoeitrofiem augšanasapstākļiem, kā arī vāji un vidēji kontinentālu klimatu. Mežu pamatsabiedrības irpalieņu baltalkšņu meži, ozolu un skābaržu meži, submontānie liepu un kļavumeži (Alnion incanae, Carpinion betuli, Tilio platyphylli-Acerion pseudoplatani)Trešais – augstākais līmenis (egles mežaudžu josla), augstāk par100 m v.j.l., ietver augstienes un līdzenumus pārsvarā ar mezoeitrofiem augšanasapstākļiem, kā arī vidēju un stipru klimata kontinentalitāti. Mežupamatsabiedrības ir melnalkšņu, submontānie liepu un kļavu, egļu unsubkontinentālie priežu meži (Alnion glutinosae, Tilio platyphylli-Acerionpseudoplatani, Piceion abietis, Cytiso-Pinion).Tātad redzams, ka meža augšanas apstākļi dažādos ainavas augstumalīmeņos ir krasi atšķirīgi un atspoguļo vides apstākļu reģionālās īpatnības (2.tab.).Augstumalīmenism v.j.l.Zemākais,0 - 40Vidējais,41 – 100Augstākais,> 1002. tabulaAugšanas apstākļi un kokaudzes valdošo sugu īpatsvars ainavas augstuma līmeņosMežaudžu trofisko grupuOligotrofāīpatsvars, %MezotrofāEitrofāPriedesEglesDažādu kokaudžu īpatsvars, %BaltalkšņaApsesOzolaOšaCitusugu24,1 63,3 12,6 62,5 7,3 1,7 0,7 0,3 0,5 27,08,8 57,6 33,6 39,3 18,0 6,6 2,5 0,9 1,2 31,84,5 53,3 42,2 26,7 22,0 9,5 4,4 0,3 0,6 36,5Augstuma līmeņi jeb augstumjoslojums ir Latvijas ainavu fundamentālaiezīme, kas atspoguļo ainavas vecumu, homogenitāti un citas īpatnības un kas irsvarīga augāja ģeogrāfisko struktūru definēšanā un veģetācijas kartēšanā.ĢIS LIETIŠĶAIS PIELIETOJUMS AUGŠZEMES EZERUVIDES PĒTĪJUMOSDainis LAZDĀNS, Jūlija MUNČA, Juris SOMS, Aija ŠEVCOVADaugavpils Universitāte, e-pasts: juris@dau.lvLīdz ar informācijas tehnoloģiju straujo attīstību pieaug arī nepieciešamībapēc jaunām ģeogrāfiski saistīto vides datu fiksēšanas, analīzes un vizualizācijasformām. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), kas jau vairāk nekā desmit68