Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEklasifikācijas standartizācija: struktūras metode dažādu bioloģisko apskaturezultātu kalibrēšanai atbilstoši ekoloģiskās kvalitātes klasifikācijai, izstrādātaiŪdens Struktūrdirektīvas vajadzībām” (STAR), kurā Baltijas ekoreģiona valstispārstāv Latvija (LU Bioloģijas institūts). Projekta rezultāti, kas iegūti, veicotreferences vietu izpēti, liecina, ka dažādi bioloģiskās kvalitātes elementi raksturovides ekoloģisko stāvokli dažādā telpiskā mērogā: zivis un makrofīti izmantojamiupju raksturošanai upju baseina līmenī, bet bentiskie bezmugurkaulnieki unfitobentoss – biotopa līmenī. Projekta izstrāde liecina, ka Latvijā šobrīd trūkstspeciālistu, kas atbilstoši ES prasībām var veikt ūdens vides novērtēšanu,izmantojot visus minētos bioloģiskās kvalitātes elemntus.GAISA PIESĀRŅOJUMA ZONĒJUMSRĪGAS PILSĒTAS SILTUMAPGĀDES ATTĪSTĪBAIIveta ŠTEINBERGALatvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra,e-pasts: Iveta.Steinberga@meteo.lvDarba izstrādes mērķis – slāpekļa dioksīda (NO 2 ) zonu tehniskāsdokumentācijas izstrāde Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstībai. 2004.gadasākumā tika izstrādāta Rīcības programma gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā laikaperiodam līdz 2009.gadam, kas apstiprināta ar Rīgas domes 06.07.2004. lēmumuNr.3247 “Par rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgāapstiprināšanu”. Minētajā programmā kā viens no pasākumiem gaisa kvalitātesuzlabošanai ir Rīgas domes saistošo noteikumu izstrāde (tiks veikta saskaņā arlikuma “Par piesārņojumu” 14.panta otro daļu), kuros jāparedz pieļaujamosiltumapgādes veidu diferencēšana atkarībā no faktiskā un prognozējamā gaisapiesārņojuma līmeņa ar slāpekļa dioksīdu (NO 2 ). Tā kā slāpekļa dioksīdapiesārņojuma zonējuma kartes izstrādātas 2001.gadā, radās nepieciešamībaatkārtoti izstrādāt zonējumu, pamatojoties uz jaunākajiem datiem parpiesārņojuma emisiju apjomiem un transporta plūsmām.Slāpekļa oksīdu galvenais emisijas avots ir dažāda veida degšanas procesi,neatkarīgi no kurināmā veida, kā arī degvielas sadegšana dzinējos. Sākotnējidegšanas procesā rodas slāpekļa monooksīds (NO), kas, nonākot atmosfērā, reaģēar atmosfērā esošo skābekli, veidojot slāpekļa dioksīdu (NO 2 ). Pieļaujamoslāpekļa dioksīda piesārņojuma līmeni reglamentē Ministru kabineta noteikumiNr. 588-21.10.2003 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kuros atbilstoši EiropasSavienības direktīvai 1999/30/EC iekļautas tādas pašas prasības gaisa kvalitāteikā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai nodrošinātu cilvēka veselības unvides aizsardzību, slāpekļa dioksīdam noteikti vairāki robežlielumi cilvēkaveselības aizsardzībai un ekosistēmu aizsardzībai. Lai veicinātu pakāpeniskugaisa kvalitātes uzlabošanu, ieviesta t.s. pielaides robeža. Tas ir lielums, par kādu193
LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEīslaicīgi (attiecīgajā gadā) tiek palielināts robežlielums. Pielaides robeža irnoteikta procentos no attiecīgā robežlieluma, un tās lielums definēts minētajosMK noteikumos. Jāpiezīmē, ka pielaides robeža ir spēkā tikai robežlielumiemcilvēka veselības aizsardzībai. Gada robežlielums ekosistēmu aizsardzībai irstingri noteikts un nemainīgs – 30 mkg/m 3 .Apkopojot pēdējo 6 gadu gaisa kvalitātes monitoringa rezultātus, redzams,kopš 2000.gada Rīgas centrā tiek novēroti slāpekļa dioksīda gada normatīvacilvēka veselības aizsardzībai pārsniegumi. Lai detalizēti analizētu slāpekļadioksīda piesārņojuma izplatību Rīgas pilsētā, veikta modelēšana. Novērtētistacionārie (atskaites 2-Gaiss par piesārņojuma apjomiem 2003.gadā) un mobiliepiesārņojuma avoti Rīgā. Kopējais stacionāro slāpekļa dioksīda (NO 2 ) emitētājuīpatsvars ir 845 dažādas darbības iekārtas, summārais emisiju apjoms –1192 tonnas, kas salīdzinājumā ar 2002.gadu ir palielinājies par aptuveni150 tonnām.Esošās situācijas analīze rāda, ka slāpekļa dioksīda koncentrācijaspārsniedz pieļaujamo normatīvu cilvēka veselības aizsardzībai vairākās vietāsRīgā. Tomēr īpaša uzmanība pievēršama Rīgas Centra rajonam, kur galvenaispiesārņojuma avots ir autotransports. Paaugstināta piesārņojuma līmeņaveidošanos iespējams novērst: samazinot autotransporta radīto ietekmi; ierobežojot siltumapgādes decentralizācijas tendences.Lai precizētu slāpekļa dioksīda piesārņojuma izplatību Rīgas pilsētā,izstrādātas piesārņojuma zonējuma kartes. Izveidotas šādas zonas: I zona (slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija ir robežās no 40-60 mkg/m 3 ) – tiek pārsniegti slāpekļa dioksīdam (NO 2 ) noteiktierobežlielumi cilvēka veselības un ekosistēmu aizsardzībai; pašreizējāsituācijā stāvoklis ir neapmierinošs, papildus gaisa piesārņotājuizvietojums šajā zonā nebūtu pieļaujams; II zona (slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija ir robežās no 30-40 mkg/m 3 ) – slāpekļa dioksīda (NO 2 ) koncentrācijas nepārsniedzcilvēka veselības aizsardzībai noteiktos robežlielumus, tomēr tiekpārsniegts ekosistēmu aizsardzībai noteiktais robežlielums; pašreizējāsituācijā stāvoklis ir apmierinošs; atsevišķos izņēmuma gadījumospieļaujams papildus gaisa piesārņotāju izvietojums, ja tas nepalielinakopējo piesārņojuma līmeni. III zona (slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija ir zemāka par30 mkg/m 3 ) – slāpekļa dioksīda (NO 2 ) koncentrācija nepārsniedz necilvēka, ne ekosistēmu aizsardzībai noteiktos robežlielumus; šajā zonāpieļaujama papildus gaisa piesārņotāju izvietošana, ja tā atbilstLR noteiktajai likumdošanai.194
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 202 and 203: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...