Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAuzņēmumu intereses – tā rezultātā 1966.gadā tika izstrādāts LPSR Valsts pilsētuceltniecības projektēšanas institūtā Rīgas piepilsētas zonas projekts (V.Apsītis,1969.) [2].Pēc neatkarības atjaunošanas daudzi institūti savu darbību izbeidza untajos strādājošie pētnieki pievērsās praktisko jautājumu risināšanai. Pētniecībasdarbus turpināja Latvijas universitāšu mācību spēki. Lai gūtu priekšstatu, kādipētījumi veikti pilsētu un lauku mijiedarbības zonās, autore saskārās ar virkniproblēmām. Šie ir pētījumi, kas aptver gan dabas, gan sociālos jautājumus, ganpilsētu, gan lauku teritorijas – tāpēc parasti tiek aplūkoti vides zinātnes,ģeogrāfijas vai teritorijas plānošanas un pilsētbūvniecības ietvaros. DiemžēlLatvijas apstākļos pētnieki cenšas izmantot visas iespējas savus darbus publicētarī citu zinātņu nozaru izdotajos krājumos, kā rezultātā, lai tiešām gūtu pilnīgupriekšstatu par Latvijā veiktajiem pētījumiem, literatūras izpēte ir jāturpina.Kopumā secinājumi par to, kādi pētījumi ir veikti pilsētu un laukumijiedarbības zonās Latvijā pēc 1991.gada, ir šādi. Veiksmīgi tiek turpinātipētījumi par lielo pilsētu, īpaši Rīgas, aglomerācijas robežas noteikšanu unsvārstmigrācijas procesiem, kā arī par lielo pilsētu pavadoņpilsētām (Z.Krišjāne,A.Bauls, J.Jankevics, Z.Melnbārde, P.Šķiņķis, M.Kasparovica). Tiek pētītiilgtspējīgas pilsētu attīstības jautājumi – indikatori un iespējamās stratēģijas, zaļozonu nozīme (O.Nikodemus, K.Āboltiņa, A.Zīlāns, A.Melluma), pilsētvidesīpatnības lokālā līmenī Rīgas pilsētā (A.Bauls, Z.Krišjāne, G.Mežciema). Saistībāar administratīvo teritoriālo reformu vairāki pētnieki ir pievērsušies formālorobežu izpētei (P.Šķiņķis, I.Vilka, E.Vanags). Transporta jautājumi izpēte irnepietiekama, trūkst transporta problēmas visaptverošu pētījumu, arī tādu, kasanalizētu tās cēloņus, nevis tikai piedāvātu problēmas risinājumus piepilsētasteritorijām (I.Vircavs, N.Sprancmanis). Ir pētījumi, kas pievēršas lauku identitātei(D.Saktiņa), trūkst pilsētu un lauku identitātes salīdzinošo pētījumu. Teorētiskiempilsētu attīstības, iedzīvotāju koncentrācijas un polarizācijas jautājumiem tirgusekonomikas apstākļos veltīti pētījumi veikti pēdējos gados (I.Francis [6],A.Vilciņš [5]). V.Apsītis atzīmē atšķirības Latvijas lauku un pilsētu arhitektūrā,apbūves attīstībā un apkārtējās vides organizācijā, kā arī attīstības īpatnībaskādreizējās pilsētu nomalēs [7]. Ģimenes māju būvniecībai un cilvēku ilgtermiņamigrācijas sakarībām, arī šī procesa pastiprinātai attīstībai Rīgas ietekmē,pievēršas LLU pētnieki (V.Strīķis, K.Špoģis) [8].Kopumā autore secina, ka Latvijā tikpat kā nav pētījumu par pilsētuizplešanās procesiem (formāliem un neformāliem, haotiskas un plānotas), pilsētasun lauku sadures zonas teritoriālo apveidu un tās visaptverošu ietekmi uz vidi,sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem. Latvijā pētījumu trūkst par pilsētasmalas augšanas procesu un tā rezultātā notiekošo zemes lietojumveida maiņu,iedzīvotāju dzīves veida un vērtību maiņu, urbāno vērtību saduri artradicionālajām lauku vērtībām, par iemesliem, kas rada un sekmē šos telpiskosprocesus pēc industrializācijas procesa lielākās pilsētu transformācijas dēļ, ko65