Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNE2910 g/ha -1 un tas ir nedaudz lielāks nekā Rucavā 726-2748 kg/ha -1 , savukārt rudensmēnešos novērojama pretēja tendence. Kopumā vislielākais nobiru daudzums, kasnonāk uz augsnes, konstatēts rudenī. Taurenē septembrī vidēji no 4560-11160 kg/ha -1 , bet Rucavā oktobrī no 5770-11930 kg/ha -1 . Atšķirības nobirudaudzumā nosaka veģetācijas perioda izmaiņas, jo Latvijas rietumu daļā tas sākāsātrāk un beidzās vēlāk nekā valsts austrumu daļā. Salīdzinoši liels nobiru daudzumsTaurenes IM stacijas parauglaukumos novērojams ziemas mēnešos no 5260-11820 kg/ha -1 . Tas saistīts ar nobiru bioloģiskā sastāva atšķirībām, jo Taurenēmežaudzē bez priedēm sastopami arī bērzi un egles. Eglēm raksturīgi, ka tās savasvecās skujas „met” galvenokārt ziemas mēnešos. Lielāku nobiru daudzumu ziemasmēnešos Taurenē ietekmē arī lielāks sniega daudzums, jo, pēc Latvijashidrometeoroloģijas aģentūras datiem, vidējais sniega segas biezums Vidzemesaugstienē ir no 40-50 cm, bet Piejūras zemienē tikai no 10-20 cm.Starp abām IM stacijā novērojamas arī nobiru ķīmiskā sastāva atšķirības.Augstāka Ca, Mg un K koncentrācija, izņemot Fe, konstatēta Taurenes IMparauglaukuma nobirās. Tas saistīts ar iepriekš minēto nobiru bioloģiskā sastāvaatšķirību, jo Taurenē mežaudzē ir lielāks bērzu īpatsvars. Noskaidrots, ka lapukoku nobiras ir ar bāzes elementiem bagātākas nekā skuju koku nobiras (Binkley,1994). Turpretim pētāmo smago metālu (Pb, Cu, Zn, Ni un Mn) koncentrācijanobirās augstāka konstatēta Rucavas IM parauglaukumā. Tas ir saistīts arpiesārņojuma pārrobežu pārnesi, kad atmosfēras gaisa masu pārvietošanās dēļ,tiek ienesti smagie metāli no Eiropas lielajiem rūpnieciskajiem rajoniem, kā arīno Lietuvas (Brūmelis un citi, 1997).Meža nobiru pētījumos Taurenes un Rucavas IM staciju mežaudzēsnovērotas ķīmisko elementu koncentrācijas izmaiņas gada gaitā. Barībaselementu koncentrāciju sezonālās izmaiņas koku lapotnē saistītas ar barībaselementu uzņemšanu un iekšējo pārvietošanos, gatavojoties pārziemošanai uniepriekš rudenī lapu un skuju biršanai (Helmisaari, 1992). Ca koncentrācijanobirās vismazākā ir pavasarī (Taurenē 3372,32 mg/kg, Rucavā 2126,05 mg/kg)un vasarā (Taurenē 2860,41 mg/kg, Rucavā 2438,43 mg/kg), bet visaugstākārudenī (Taurenē 4309,03 mg/kg, Rucavā 4332,37 mg/kg), kad novērojamsvislielākais nobiru daudzums. Ca saistās šūnu struktūrās un ir mazkustīgs auguorganismā, tādēļ, it īpaši vecākās šūnās, tas var uzkrāties lielākos daudzumos(Mauriņa, 1987). Savukārt Mg un K, mazāk Fe, koncentrācija nobirās augstāka irpavasara mēnešos, bet savu minimumu tā sasniedz oktobrī un ziemā, kas saistītsar minēto elementu pārvietošanos augā no vecākām daļām uz jaunākām, kurnotiek intensīvāki dzīvības procesi. No smagajiem metāliem Mn un Zn visvairāksatur rudens, bet Pb, Cu un Ni pavasara nobiras.Analizējot ķīmisko elementu ienesi ar nobirām uz augsnes virskārtas,konstatēts, ka gan Taurenē, gan Rucavā visaugstākā tā ir laikā, kad novējojamsvislielākais nobiru daudzums. Barības elementiem Taurenes IM tas ir septembrī un197
LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEziemā, bet Rucavas IM oktobrī. Līdzīgi arī smagie metāli uz augsnes visvairāk ganTaurenes, gan Rucavas parauglaukumā nonāk ar rudens un ziemas nobirām.Literastūra1. Binkley D., 1994. The influence of tree species on forest soils: Processes and Patterns // Mead D. J.,Cornforth I. S. (eds.). Proceedings of tree species and soil workshop. Agronomy Society of NewZealand Special Publication # 10, Lincoln Univ. Press, Canterbury, NZ, 1996: pp. 1 – 33.2. Brūmelis G., Lapiņa L., Nikodemus O., Tjarve D., 1997. Estimation of atmospheric heavy metaldeposition in Latvia using feather moss. Proc. Latvian Academic Science., Section B, Vol. 51(1997), No. 3/4 (590/591): lpp. 159 – 164.3. Gjengedal E. & Steinnes E., 1990. Uptake of metal ions in moss from artificial precipitation.Environmental Monitoring and Assessment 14, pp. 77-87.4. Helmisaari H. – S., 1992. Nutrient retranslocation within the foliage of Pinus sylvestris. TreePhysiology., 10: pp. 45 – 58.5. Mauriņa H., 1987. Augu fizioloģija. Zvaigzne, Rīga. 104-116.lpp.6. Reimann C., Koller F., Kashulina G., Niskavaara H., Englmaier P., 2001. Influence of extremepollution on the inorganic chemical composition of some plants. Environmental Pollution 115,pp. 239-252.7. Staaf H., Berg B., 1981. Accumulation and release of plant nutrients in decomposing Scots pineneedle litter. Long - term decomposition in a Scots pine forest II . Canadian Journal of Botanic,vol. 60: pp. 1561 - 1568.NOTURĪGO ORGANISKO PIESĀRŅOTĀJUPĀRVALDĪBAS PROBLĒMAS UN TO IESPĒJAMIERISINĀJUMI LATVIJĀValters TOROPOVS, Magnuss VIRCAVS,LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts:sg20007@lanet.lv , Magnuss.Vircavs@lu.lvNoturīgo organisko piesārņotāju izmetes, noplūdes un pārrobežu pārnesesnovēršanai ir pieņemti vairāki starptautiskie dokumenti, piemēram, EiropasKopienas direktīvas 76/769/EEC un 1999/29/EC. 1998.gadā Dānijas pilsētā Orhūsātika pieņemts ANO/EEK „Konvencijas par robežšķērsojošo piesārņošanu lielosattālumos protokols „Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem””, kuruparakstīja arī Latvija. Tas ietver 16 īpaši bīstamas vielas – 12 pesticīdus, 2 ķīmiskosproduktus, kurus izmanto rūpniecībā, un 3 termisko procesu blakusproduktus.Protokols (stājās spēkā 2003.g. 23.oktobrī) aizliedz ražot un izmantot vairākusķīmiskos produktus, kā arī tajā ir iekļauti noteikumi darbībām ar šo vieluatkritumiem un noteiktas emisiju robežvērtības sadzīves, bīstamo un slimnīcuatkritumu sadedzināšanai. Tas izvirza prasību Protokolu parakstījušām valstīmsamazināt dioksīnu, furānu, poliaromātisko ogļūdeņražu un heksahlorbenzolaizmetes, salīdzinot ar minēto vielu 1990.gada izmešu līmeni (vai cita gada līmenimlaika posmā no 1985.g. līdz 1995.g.). Savukārt 2001.gada 22. un 23.maijāStokholmā tika pieņemta Konvencija par noturīgajiem organiskajiempiesārņotājiem (Stokholmas konvencija). Tā jau ir stājusies spēkā. Tā kā arī Latvija198
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 202 and 203: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...