Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNESADZĪVES ATKRITUMU PROBLĒMAS TALSU RAJONĀRaimonds VAIVODSĢeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: dingo18@one.lvKatras valsts sociālā un industriālā attīstība ir cieši saistīta ar ekonomikasizaugsmi un nemitīgu atkritumu daudzuma palielināšanos. Straujais atkritumudaudzuma pieaugums pašreiz ir viena no lielākajām vides aizsardzības problēmāmne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Tāpēc ļoti svarīgi atkritumu apsaimniekošanasjautājumus ir analizēt kā valsts, tā arī pašvaldību līmenī.Referāts veltīts atkritumu apsaimniekošanai un ar to saistītajām problēmāmun iespējamiem risinājumiem Talsu rajonā.Talsu rajonā (55 000 iedzīvotāju, no kuriem 12 500 dzīvo Talsu pilsētā)gadā vidēji tiek saražots 41439 m 3 jeb 8280 t sadzīves atkritumu. Vairāk nekā 61%no tiem ir mājsaimniecības atkritumi, bet tikai 39% rūpniecības atkritumi, kasnorāda uz relatīvi zemo rūpniecības īpatsvaru rajonā.Ar sadzīves atkritumu savākšanu un glabāšanu Talsu rajonā nodarbojās2 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi – SIA ,,Kurzemes ainava Talsi”, kuršapsaimnieko 12 no rajona 16 pagastiem un Talsu pilsētu, un SIA ,,Krauklis AS”,kurš apsaimnieko Roju un Rojas un Valdemārpils pagasta teritorijas. Šo uzņēmumuun pašvaldību aktīvās darbības dēļ sadzīves atkritumu apsaimniekošanas situācijaTalsu rajonā ir krietni uzlabojusies salīdzinājumā ar 1990.gadu sākumu. Galvenieaspekti šajā sakarībā ir atkritumu šķirošana gan to rašanās vietās, gan arī pirms toapglabāšanas, lielgabarīta atkritumu savākšanas laukumu izveidošana. Pilnībā irnomainīta atkritumu transporta tehnika, atkritumu savākšanas konteineri, uzlabotavides inspektoru kontroles kvalitāte.Saskaņā ar ,,Stratēģiju sadzīves atkritumu apsaimniekošanā 1998-2010”pēdējo 4 gadu laikā Talsu rajonā ir slēgtas 4 bijušās atkritumu izgāztuves, kurāspašreiz tiek veikta rekultivācija.Tomēr Talsu rajonā atkritumus saimniecības jomā pastāv vairākas ļotibūtiskas problēmas vides politikas kontekstā.1. Finansiālo līdzekļu nepietiekamība, kas acīmredzot ir saistīta ar laukurajonu iedzīvotāju maksātnespēju. Pēdējā izraisa vairākas problēmas – a) videsaizsardzības principa "piesārņotājs maksā" ignorēšana; b) nelegālās izgāztuvesmežu un karjeru teritorijās degradē ainavu un mazina meža rekreācijas funkciju, kāarī rada augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu; c) izgāztuvju rekultivācijas zemakvalitāte, kā dēļ nav iespējams ievērot nozares labākos tehnoloģiskos risinājumus,piemēram, modernākas atkritumu apsaimniekošanas tehnikas lietošanu; d)nepilnīga darba apmaksas sistēma.2. Nepilnīgas Latvijas vides tiesību normu ievērošanas cēlonis izriet noiepriekš minētās finanšu līdzekļu nepietiekamības un vājas pašvaldību un reģionālāsvides pārvaldes sadarbības. Tai sekas ir atkritumu apsaimniekošanas kā vienas no200