Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJADati par sērdža etapiem un atstātajām liecībām.Zemiene (ledāja mēle)Liecības1.tabula.1. Sākums; ledāja mēles pamatnē rodas un nonāk kušanas ūdeņi, kas, nerodot brīvu noteci, izraisapārsedzošā ledāja nonākšanu peldošā stāvoklīLedāja pamatnes atraušanās no substrātalīdz ar piesalušo nogulumu slāni –Zemes iekšējā siltuma un kušanas ūdeņupieplūdes rezultātāTiešu liecību nav; ūdens un ledusblīvumu atšķirības ļauj peldētledum ar nogulumu kravu2. Aktīvā fāze; uzpeldējusī ledāja daļa (t.s., kinemātiskais vilnis) virzās ledāja malas virzienā;kušanas ūdeņi tek ledāja mēles gala un malu (ledusšķirtņu) virzienāSmilts un grantsnogulsnēšanāsplaisainā uzsubglaciālāpacēluma gulošāledus tukšumos,caurkusumos;caur šīm vietāmkušanas ūdeņi pēcmateriālanogulsnēšanasizplūda virs ledāja(no lejas uz augšu)Erozija plānā ūdens starpslānī, kasnodala ledāju no pagulošā substrāta;Veidojas seklu sazarotu gultņu tīkls;Akumulācija - plašākos zemledājatukšumos, kas, iespējams, veidojušiesledāja plaisu vietās;Zonas, kurās ledājs daļēji kontaktēja arpagulošo substrātu, ledāja kustības laikābija ar ļoti mainīgu hidrodinamikas unspiediena režīmu; ūdens straumes - arizteiktu sanesu piesātinājumu (brīžiem -turbidītu režīmā);Nogulumu iesaiste kustībā -ledāja/substrāta berzes un augstaporūdens spiediena apstākļosErozijas mezoformu zīmējumszemienēs;Nogulumu ļoti mainīgālitoloģija drumlinveida formu unstarpdrumlinu ieplakugriezumos;Augsts aleiropelītiskā materiālasaturs smilts un grantsnogulumos zemienēs;Mezo- un mikroformu rakstursledusšķirtņu zonās, nogulumikupolveida pauguru sastāvā3. Beigu fāze; kinemātiskais vilnis pietuvojas ledāja mēles galam; subglaciālie ūdeņi gūst brīvākunoteci, ledājs vēl, turpinot kustību, nonāk ciešākā kontaktā ar pagulošo substrātuLedāja berze pret pagulošajiem ar ūdeni piesātinātajiemnogulumiem rada pusšķidru dubļu masu, kas, turpinot kristiessubglaciālo ūdeņu spiedienam, tiek iespiesti ledāja pamatni unpagulošo substrātu nodalošajos tukšumos; izveidojiesdiamiktons pārklāj iepriekšējās fāzēs nogulsnēto materiālu unatūdeņojies kļūst par nogulumiem, ko parasti dēvē par ledājapamatmorēnuMorēnas materiāla pārsegsdominējošās daļas reljefa formusastāvā; nereti pakāpeniskāpāreja morēnas materiālā nogranšaini oļainajiem iepriekšējāsfāzes nogulumiem; morēnasslāniskā uzbūve4. Pēcsērdža fāze – pāreja uz nākošā sērdža sākumu; ledāja kustība stipri lēnāka; subglaciālānotece pārkārtojas uz konverģējošu ieleju tīklu, kurās hidrostatiskais spiediens tikai epizodiski varpārsniegt pārsedzošā ledus spiedienu139