Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAfunkcionēšanas laikā un iegūtos skaitļus attiecināt uz ilgāku laika periodu, parasti1 gadu.Pirmo no nosauktajiem raksturlielumiem var izskaitļot, balstoties uz dabānomērītiem gravu morfometriskajiem parametriem, matemātiskajāmlikumsakarībām un atbilstošo programmatūru. Izmantojot negatīvo reljefa formuvispārināti aprakstošus 3D modeļus, var aprēķināt lineārās erozijas procesu gaitāno gravas gultnes izskalotā materiāla, respektīvi - upes gultnē nonākušā materiāladaudzumu. Dienvidaustrumlatvijas upju ieleju nogāzēs visbiežāk ir izveidojušāsīsas, nesazarotas, 100 līdz 300 m garas un 3 līdz 12 m dziļas gravas, to erodētāmateriāla daudzums attiecīgi svārstās no 500 m 3 līdz 8000 m 3 . No tā izriet, kahidrogrāfiskā tīkla augšējos posmos DA Latvijā ir nonācis no 800 t līdz 15 000 tdrupu materiāla no katras gravas.Tā kā cieto noteci veido izšķīdušās vielas, suspendētais un pa gultnipārvietotais materiāls, bet cietā notece ir funkcija no caurplūduma P s =f(Q)(Metodi izučenija …, 1982; Knighton, 1998; u.c.), tad šo raksturlielumu varaprēķināt, dabā nosakot caurplūdumu, izšķīdušo vielu koncentrāciju un sanešuapjomu. Ņemot vērā to, ka gravu nepastāvīgās ūdensteces kāerozijas/transporta/akumulācijas hidrogrāfiskās sistēmas sastāvdaļas funkcionēsniega kušanas vai intensīvu lietusgāžu gadījumos, cieto noteci raksturojošāsmaksimālās vērtības jānosaka pavasara palos un, izmantojot iegūtos rezultātus,var matemātiski izskaitļot cieto noteci citiem laika posmiem.Caurplūduma aprēķināšanai gravu strautos tika izmantota tradicionālāanalītiskā metode, nepieciešamos straumes ātruma mērījumus gultnes šķērsprofilalaukumos veicot ar digitālo šķidrumu plūsmas ātruma mērītāju SWOFFER ® 3000(mērījumu precizitāte ±1%). Kopējais izšķīdušo vielu daudzums tika noteiktsdabā, izmantojot “Hydrolab” firmas Surveyor 4a datu apstrādes aparatūru unMiniSonde zondi, kura ir aprīkota ar atbilstošo sensoru. Suspendētā un pa gultnipārvietotā materiāla apjomi tika noteikti ar fluviālajā ģeomorfoloģijāpieņemtajām metodēm (Tools in fluvial …, 2003), ievācot noteikta tilpumaparaugus un pēc tam iegūstot gaissausā sanešu materiāla masu.Veiktie mērījumi un aprēķini parāda, ka cietās noteces caurplūdums gravustrautos vidēji ir robežās no 73 g/m 3 s līdz 170 g/m 3 s, attiecīgi cietās notecesapjoms diennaktī, ņemot vērā aprēķinātās caurplūduma vērtības – līdz 6,3 t/d(salīdzinājumam ūdens noteces apjoms gravu strautos ir 1380 līdz 4200 t/d).Pārrēķinot uz gravu ūdensguves baseinu, iegūstam vērtību līdz 102 kg/d*ha.Atkarībā no uztverošās upes hidrometriskajiem parametriem (gultnesslīpums, straumes ātrums, min. un max. caurtece u.c.) noteikta daļa drupumateriāla tiek akumulēta gultnē, kā rezultātā samazinās gultnes garenkritums,straumes ātrums, upes dziļums un šķērsgriezuma laukums. Tas savukārt veicinaaugu atlieku un dūņu uzkrāšanos upes gultnē, eitrofikāciju un pastiprinātasgultnes aizaugšanu kopumā. Eitrofikācijas procesu paātrina arī no aramzemesplakniskās erozijas gaitā upītēs ieskalotais duļķainais un koloidālais augsnes149