Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAbieži sastopami mezotrofajā meža tipā – damaksnī. Savukārt osis bieži saistāmsarī ar slapjajiem meža tipiem: slapjo gāršu un slapjo vēri.3. Vecuma struktūra platlapju audzēm ir proporcionāla. Visās vecumagrupās, izņemot pāraugušās audzes, ir novērojams samērā vienmērīgs sadalījums.Citāds stāvoklis novērojams, skatoties atsevišķi pa koku sugām. Osim un kļavailielāks īpatsvars ir jaunaudzēs, gobai – briestaudzēs un vidēji vecās audzēs, betliepai pusi no audžu platībām veido pāraugušas audzes.LATGALES PILSĒTU IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIDES UNMĀJOKĻU APSTĀKĻIIvars MATISOVSRēzeknes Augstskola /Daugavpils Universitāte,e-pasts: ivars@dau.lvLatvijas kultūrvēsturiskajā novadā atrodas 13 pilsētas, kas ievērojamiatšķiras pēc to ģeogrāfiskā stāvokļa un dabasvides apstākļiem, aizņemtās platībasun telpiskās struktūras, etniski konfesionālās piederības, demoģeogrāfiskajiem unsociāli ekonomiskajiem rādītājiem. Par novada lielpilsētām tiek uzskatītasDaugavpils un Rēzekne, pie vidēji lielām pilsētām tiek pieskaitīti rajonu centriKrāslava, Ludza, Balvi un Preiļi, kā arī Līvāni, savukārt mazpilsētu kategorijāietilpst Dagda, Kārsava, Varakļāni, Viļāni, Viļaka un Zilupe.Patlaban Latgales pilsētās dzīvo aptuveni 210 tūkstoši cilvēku jeb 57,5%no novada iedzīvotāju kopskaita. Mūsdienās visās Latgales pilsētās vērojamadepopulācija. Vairākās mazpilsētās (Kārsavā, Viļakā, Zilupē) šis processaizsācies vēl padomju laikā, tomēr pēdējā desmitgadē visstraujāk iedzīvotājuskaits sarucis rūpnieciskajos centros Daugavpilī, Rēzeknē un Līvānos. Tagad šīspilsētas ir zaudējušas lielu un strauji augošu rūpniecības pilsētu statusu unkļuvušas par daudzfunkcionāliem centriem ar vidēju attīstības līmeni. Tās atrodasreģenerācijas stadijā, kad pēc lielo ražotņu sabrukuma nozīmīga iedzīvotāju daļair kļuvusi par bezdarbniekiem un ir spiesta veikt sociāli profesionālutransformāciju vai arī darba meklējumos migrēt - pārsvarā uz Rīgas reģionu vaiuz ārzemēm.Veiktais pētījums liecina, ka būtiski atšķiras arī Latgales pilsētniekudzīvesvides un mājokļu apstākļi. Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiuzrādījuši vairākus interesantus faktus. Piemēram, pēc mājokļu uzcelšanasperioda skaitliski lielākā iedzīvotāju grupa visos Latgales rajonu centros, arī abāsnovada lielpilsētās, mīt 1981.-1990.gadā būvētajos namos, pie tam Daugavpilī58,4% iedzīvotāju dzīvo vairāk nekā 50 dzīvokļu lielās mājās, kas ir otrsaugstākais rādītājs valstī. Savukārt Līvānos, Varakļānos un Viļānos lielākāpilsētnieku grupa apdzīvo 1971.-1980.gados būvētās, pārsvarā daudzdzīvokļu74