Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAPētījumi saskan ar globālās pasiltināšanās hipotēzi, jo, sākot ar 1983.gadu,visām apskatītajām fenoloģiskajām fāzēm vērojamas negatīvās anomālijas - fāzeiestājusies agrāk nekā vidēji. Piemēram, bērzu lapu plaukšana pēdējā desmitgadēvērojama vidēji 6 dienas agrāk nekā 20.gs. 60.gados, savukārt liepu lapudzeltēšana - trīs dienas agrāk. Izmaiņas vērojamas gan reģionālajā, gan lokālajāmērogā. Analoga situācija vērojama visā Eiropā.Pavasara un vasaras fenoloģiskajām fāzēm var izdalīt 1 maksimumu un2 minimumus. Maksimums vērojams no 1959.–1979.gadam, kad fāzes vidējiiestājušās vēlāk. Minimumi savukārt ir 20.gs. 30.gados un pēdējā divdesmitgadē,kad fāzes vidēji iestājušās agrāk, savukārt rudens fenoloģisko fāzu trendi laikaperiodā no 1959. līdz 1979.gadam ir lejupejoši /fāzes iestājušās vidēji agrāk/,1980. līdz 2002.gadam fenoloģiskās fāzes iestājušās vēlāk.Trendu izmaiņas izskaidrojamas ar gaisa temperatūras svārstībām20.gadsimtā.Augšanas periods Eiropā pēdējo 35 gadu laikā sācies vidēji par 7 dienāmagrāk un beidzies par 2 dienām vēlāk, kopējais augšanas periods pagarinājies par9 dienām. Salīdzinot ar ilggadīgi vidējiem datiem, arī Latvijā augšanas periods irpagarinājies par 9 dienām.Fenoloģisko fāzu iestāšanās laiks mainās arī telpas griezumā, Latvijāreģionālās izmaiņas ir ievērojamas: pavasara fāzēm 8–13 dienas, vasaras fāzēm9–12 dienas. Rudens fāzes savukārt visā Latvijā iestājas 20–25 dienu laikā.Fenoloģisko fāzu iestāšanās laikus ietekmē gan eksogēnie, gan endogēniefaktori, kuri tiks analizēti turpmākajos pētījumos.ĢEOGRĀFISKIE PRIEKŠSTATI AUGŠZEMES FOLKLORĀDāvis GRUBERTSDaugavpils Universitāte, e-pasts: davis@dau.lvĢeogrāfiskie jēdzieni un priekšstati, ko izmanto ikdienas vajadzībām, bieživien atšķiras no tiem, kurus esam apguvuši skolas solā. Tajos trūkst zinātniskāsterminoloģijas, tajā pašā laikā tie ir visai seni un sakņojas mūsu senču arhaiskajospriekšstatos par dabu un pasauli. Atšķirībā no mūsdienu ģeogrāfiskajiempriekšstatiem, kas galvenokārt ir aizgūti no t.s. “rietumu kultūras”, tie pamatā irvietējas izcelsmes, veidojušies latviešu zemnieku ikdienas dzīvē no paaudzespaaudzē, ciešā saskarē ar savas zemes dabu, ļaudīm un kaimiņu tautām. Lai gandaudzos gadījumos tie nesaskan ar mūsdienu priekšstatiem, to izpēte var pavērtjaunas iespējas Latvijas ģeogrāfijas mācīšanā. Senie priekšstati nav pilnībāzaudējuši savu sākotnējo nozīmi, tāpēc tos arī šodien var izmantot par pamatu t.s.humanitārās ģeogrāfijas virziena attīstīšanai pamatskolu izglītības programmās.Tie var noderēt arī nākamo Latvijas ģeogrāfijas mācību grāmatu autoriem, lai39