Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
22. Agrikola teica: „Kungs, tad, kā vienmēr, es sirdī vērsīšos pie Tevis, un Tu mani neatstāsi<br />
bez padoma!”<br />
23. ES teicu: „Tā tu pavisam labi apspriedies un arī pavisam labi atbildēji! Bet, ja tu dosies<br />
uz Britāniju, tu šos 24 ļaudis vari ņemt sev līdzi; viņi tev labi pakalpos. Bet nu ēdam un<br />
dzeram.”<br />
24. Pēc tam mēs priecīgi ēdām un dzērām, un pārrunājām par visādām labām un retām<br />
lietām.<br />
25. Bet Marija, Lācara jaunākā meita, uz neliela krēsla apsēdās līdzās Man pie Manām<br />
kājām, un klausījās Manos vārdos, kā viņa to arī parasti darīja.<br />
26. Bet tā kā šoreiz te bija daudz viesu, un Marta raizējās, ka viena varbūt nevar pietiekami<br />
apkalpot daudzos augstos viesus, tad viņa pienāca pie Manis un teica: „Kungs, redzi, man ir<br />
daudz ko darīt, saki tomēr Tu māsai, ka lai viņa man palīdz!”<br />
27. Tad Es teicu: „Marta, Marta, tu vēl vienmēr esi tā pati, kaut gan aiz līdzīga iemesla Es jau<br />
pāris reizes pateicu Savas domas! Tu daudz raizējies par to, kas ir pasaule, - bet Marija sev<br />
izvēlējās labāku vietu, tādēļ viņai arī jāpaliek pie Manis. Bet mums jau tāpat pārpilnībā ir ko ēst<br />
un dzert. Kādēļ tu nu vēl rūpējies par [to] vairāk?”<br />
2<strong>8.</strong> Bet Marta tūlīt saprata savu kļūdu un atstāja Mariju pie Manis, un kopā ar kalpotājiem<br />
viena viegli nokārtoja vēl pārējos darbus.<br />
6<strong>8.</strong> BĒRNU AUDZINĀŠANA<br />
1. Bet, kad mēs tā sēdējām kopā un pavisam priecīgi ēdām, dzērām un pārrunājām par<br />
visādām lietām, lielie suņi lielajā pagalmā sāka skaļi riet.<br />
2. Lācars vērsa uz to uzmanību un Man teica: „Kungs un Meistar, manai Betānijai noteikti<br />
atkal tuvojas nelūgti viesi! Bet ir labi, ka Tu man devi tos sargus; caur viņiem mēs no<br />
apgrūtinošiem apmeklētājiem esam pasargāti. Bet varbūt tomēr būtu jāapskatās, kas tie ir,<br />
tādēļ, ka suņi taisa tik lielu troksni?”<br />
3. ES teicu: „Lai tas nu tikai paliek; jo Es jau zinu, kas ārā notiek! Vai tu vairs neatceries<br />
farizejus, kuri pagājušo nakti palika pie tevis līdz rītam? Redzi, viņi tev apsolīja Manis dēļ<br />
šodien nākt uz Betāniju. Redzi, viņi un vēl daži nu tuvojas šai vietai un grib iegriezties šajā<br />
galvenajā dzīvojamā mājā, bet vēl nav laiks, un tādēļ jo mazāk, ka šodien priekšpusdienā atkal<br />
sapulcējās Padomē un savus vakarējos uzskatus atkal ievērojami mainīja. Pie viņiem vēl ir pāris<br />
plātīgu fanātiķu, un tā viņi lai labi pagaida, līdz viņi šeit ienāks. Bet izsūti ārā vienu kalpotāju.<br />
Viņam viņi jāved svešinieku viesnīcā! Pret vakaru mēs tad jau redzēsim, ko mēs darīsim.”<br />
4. Lācars tūlīt aizsūtīja vienu kalpotāju, un notika kā Es pavēlēju.<br />
5. Bet pēc tam Lācars teica: „Tas no vakardienas farizejiem mani ļoti pārsteidz, ka viņi<br />
atkal ir pārdomājuši citādi, pie kam Tu Pats tak teici, ka šie gan it kā esot tie pēdējie un vienīgie,<br />
kas no lielā templiešu skaita ir atgriezti pie Tevis! Un mēs visi arī priecīgi tam ticējām.”<br />
6. ES teicu: „Par to nešaubies un nebaiļojies! Viņi arī paliks mums! Bet tieši tagad viņi vēl<br />
nav pilnīgi atgriezti. Bet, kad tuvosies vakars, tad viņiem jau būs cita un labāka izpratne, un tad<br />
iesim pie viņiem. Bet tagad pavisam priecīgi paliekam šeit kopā, un vēl dažs kas atradīsies, par<br />
ko mēs savā starpā varam pārmainīt dažus vārdus.”<br />
7. Ar to Lācars un visi klātesošie bija pilnīgi apmierināti.<br />
<strong>8.</strong> Pēc tam uz neilgu laiku pie mūsu galda bija pilnīgi kluss; tikai pie jauniešu galda šad un<br />
tad tika runāts kāds vārds, pie kam jaunieši Rafaelu izjautāja par dažādām lietām, un viņš par<br />
tām arī vienmēr draudzīgi pamācīja.<br />
105
Change language