14.08.2018 Views

8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

15. Te Agrikola aiz dusmām sāka pilnīgi kvēlot, pavēlēja tos septiņus bērnus acumirklī<br />

atbrīvot – kas arī tūlīt notika – un tad vadonim teica: „Tā jūs kā romieši aizstāviet mūsu padoto<br />

tiesības?! Vai jūs nezināt, kā skan galvenais likums, ko katram karavīram vajag apzvērēt? Tas<br />

skan: „Dzīvo godīgi, bez iemesla nevienu neaizskar, bet kas tevi aizskar, ja tu rīkojies pēc<br />

likuma, tam jātiek liktam tiesas priekšā!” Un beigās teikts: „Dod un atstāj katram to, kas ir<br />

viņa!” Vai jūs rīkojaties pēc šī senā, galvenā likuma? Kas jums deva tiesības, ejot no vienas<br />

vietas uz citu, aplaupīt viesnīcas, kas ir mūsu padotas, un stāv zem mūsu likumu aizsardzības?”<br />

16. Vadoņi nobālēja, jo viņi zināja viņiem jau sen pazīstamā valstsvīra nepielūdzamo<br />

stingrību, un lūdza viņam žēlastību.<br />

17. Bet Agrikola teica: „Šie bērni un viņu vecāki arī jums lūdza žēlastību un līdzcietību! Jūs<br />

nevainīgajiem nekādu žēlastību un līdzcietību neizrādījāt, kā jūs, nekauņas, nu iedrošināties<br />

lūgt man žēlastību? Es likšu ar jums apieties kā ar laupītājiem un slepkavām, un šos karakalpus<br />

padarīšu par vienkāršākiem galeru vergiem! Tagad atgriezieties atpakaļ, un mums pa priekšu<br />

dodieties uz Betlēmi! Es priekšniekam došu rīkojumu, kas ar jums, nožēlojamiem, notiks.”<br />

1<strong>8.</strong> Pēc tam Es piegāju pie Agrikola un teicu: „Draugs, tu nu darīji pavisam labi, ka, pirmkārt,<br />

tu šos bērnus atbrīvoji, un, otrkārt, ka ar savu sentenci šos piedzērušos karavīrus padarīji<br />

pavisam skaidrus, bet īstenie vainīgie pie viņu rupjības tik daudz nav viņi paši, kā tas, kas viņus<br />

norīkoja uz Galileju. Viņš paturēja ķeizarisko, šim baram noteikto, uztura naudu, un viņiem<br />

atļāva, ka pārgājienā sev vajadzīgo vai ar labu, vai ar ļaunu, par velti var sev sagādāt viesnīcās<br />

un arī pie zemniekiem. Bet tu zini, ka jūsu karotāji, ja viņi no saviem priekšniekiem saņem<br />

atļauju laupīt, nepazīst nekādu saudzību un līdzinās lauvām, tīģeriem un hiēnām; tādēļ šo<br />

karavīru noziegums šeit ir daudz mazāks kā liekas.<br />

19. Bet galvenā vaina un īstenais šo pārkāpumu iemesls ir jūsu absolūtā uzticēšanās jūsu<br />

karakungiem un virsniekiem. Jūs viņus apgādājat ar visām iespējamām ģenerālpilnvarām,<br />

saskaņā ar kurām, katrs savā iecirknī spēlē īstu ķeizaru un dara, ko viņš grib, bez kā daudz<br />

rūpējas par Romas vispārējiem likumiem, tā kā savā iecirknī, pēc sava garastāvokļa un<br />

patvaļas, pats var un drīkst izdot likumus.<br />

20. Ja šur un tur kāds virsnieks pēc dabas ir labs un taisnīgs cilvēks, tad viņam padotā<br />

iecirknī ir labi dzīvot un tirgoties, bet, ja kāds virsnieks ir par daudz norūpējies par savām<br />

privātām priekšrocībām, tad bēda visiem, kas stāv zem viņa zobena varas! Un, redzi, tas nu ir<br />

tieši šeit, Betlēmes lielajā iecirknī!<br />

21. Tagadējais kapteinis, kura rokās no jums ir lielākā vara, nu rīkojas pilnīgi tā, kā viņam<br />

no Romas atļauts, rūpējas par savām priekšrocībām, un tad arī izdod tādus rīkojumus, ar<br />

kuriem viņš noteikti nekad nav zaudētājs, bet tauta žēlojas un sirdī nolād romiešu kundzību un<br />

tirāniju. Tā lieta ir precīzi tā, kā Es tev to nu attēloju, un nu jautājums, kas pie šīs darbības ir<br />

īstenais sodāmais.<br />

22. Redzi, Es ļoti labi zināju, kas šeit Betlēmes tuvumā notiks, un tad tieši tādēļ kopā ar jums<br />

devos šeit, lai šis ļaunums šeit tiek novērsts; bet tam tieši tur vajag tikt novērstam, kur kļūda<br />

īsteni slēpjas! Jo šeit ar šo karavīru sodīšanu nevienam nekas netiek palīdzēts, izsaki viņiem<br />

rājienu, kādu kārtīgu priekšrakstu, kā viņiem turpmāk jāuzvedas, un liec viņiem izsniegt uztura<br />

naudu ceļojumam uz Galileju, un tad viņi pilnīgā kārtībā nonāks viņiem norādītā vietā!<br />

23. Bet kapteinim, kuru mēs šodien pēcpusdienā sastapsim tajā pašā viesnīcā, no kurienes<br />

ir šie bērni, atņem ģenerālpilnvaru un dod viņam likumus, un tad viss būs kārtībā.”<br />

24. Te Agrikola teica: „Jā, jā, Kungs un Meistar, Tev jau arī šeit atkal ir pilnīga taisnība, un es<br />

arī pilnīgi rīkošos pēc Taviem vārdiem! Tomēr vispirms mums nu jāpasteidzas nonākt viesnīcā<br />

un šo mīļo bērnu vecākus jāatbrīvo no viņu mokām un bēdām.”<br />

25. ES teicu: „Par to jau ir gādāts; jo kaimiņ viņiem izdarīja pakalpojumu, un nu viņi ir<br />

pilsētā pie kapteiņa ar iesniegumu, lai bērni tiek atdoti atpakaļ. Kad mēs nonāksim viesnīcā, tad<br />

arī šo bērnu vecāki būs atnākuši.<br />

165

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!