8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

ceļot atpakaļ tālā dzimtenē bez panākumiem, jo viņi tomēr nezināja, ka šajā senā brīnumvietā
neviens nomiris bērns vairs netiek atdzīvināts.
6. Rokluss lūdzējiem teica: „Bet jau kopš kāda gada no šejienes visos virzienos par to, ka
sūtīti sūtņi, lai cilvēkiem paziņotu, ka šeit neviens mirušais vairs netiek atkal atdzīvināts. Vai
jūs par to neko nedzirdējāt?”
7. Izjautātie teica: „Nē, varenais priekšniek, pat tikai no tālienes mēs ne no viena
nesaņēmām ziņu, jo, ja mēs par to kaut ko dzirdētu, tad mēs noteikti paliktu mājās un nebūtu
iztērējuši tik lielus līdzekļus. Pa lielākai daļai mēs šeit atnācām tikai pirms pāris dienām, un
viesnīcā vēl maz esam tērējuši, - pirms pāris stundām mēs arī saņēmām atpakaļ ceļā uz šejieni
maksātos nodokļus – kas mums sagādāja īstu prieku, - bet, ja mums bez panākumiem nu varbūt
tādēļ no šejienes jāaiziet, tad mēs mīļāk vēlētos samaksāt desmitkārtīgas nodevas. Ak, varenais
priekšniek, tikai vēl šoreiz uzklausi mūsu lūgumus! Mēs labprāt gribam gaidīt un atzīt katru
upuri, ja tikai tu vēlētos žēlīgi mūs uzklausīt!”
8. Rokluss teica: „Jā, jūs mani mīļie draugi, jūs tālumā esat maldīgi informēti, ka šeit bērni,
kas bieži jau mēnešiem ilgi pilnīgi guļ zārkos, var tikt atkal atdzīvināti. Pie tikko nomirušiem tas
šad un tad gan ir iespējams, ja viņi ir šķietami miruši; bet bērnus, kā tos zārkos, var atkal
atdzīvināt vienīgi tikai Dievs!”
9. Te viens grieķis ātri jautāja, teikdams: „Kādu Dievu tu gan domā? Jo mēs skaidām
daudzus dievus! Kurš starp viņiem tad ir tas varenākais? Saki to mums, un mēs gribam viņam
upurēt, un tu aizlūdz viņam par mums!”
10. Rokluss teica: „Starp jūsu dieviem tas mūžam nav neviens, tā kā visi jūsu dievi ir tikai
izdomāti, un viņu attēli no cilvēku roku darināti. Vienīgi patiesais un visvarenais Dievs ir tikai
Tas, ko piesauc jūdi; vienīgi Viņam viss iespējams!”
11. Grieķis atkal teica: „To mums teica arī starp mums dzīvojošie jūdi, kas nodarbojas ar
tirdzniecību, un tad mēs arī labprātīgi jūdu Dievam nesām lielus upurus, kurus arī pieņēma
viens jūdu priesteris, apgalvojot, ka upuri tūlīt tikšot nogādāti Jeruzalemē, kur vienīgi patiesais
Dievs pastāvīgi mājo kādā ļoti lielā un greznākā templī.
12. Bet, neskatoties uz mūsu ievērojamiem upuriem, un par spīti jūdu priestera
apgalvojumam, ka viņa vienīgi patiesais Dievs mums noteikti palīdzēs, mūsu bērni tomēr paliek
miruši; un tā es tad domāju, ka arī šoreiz ar jūdu Dievu nekas sevišķi daudz nav panākams.
Tomēr tu to šeit varbūt gan labāk zināsi, kā iepriekš minētais jūdu priesteris, kam, atklāti sakot,
šķiet pašam nav liela paļāvība uz viņa Dievu, tādēļ, ka viņš mums priekšā teiktos baušļus, pēc
maniem novērojumiem, vismazāk ievēroja. Kā tu domā, kas mums darāms, lai vienīgi patiesais
jūdu Dievs mums palīdzētu?”
13. Rokluss teica: „Jā, jūs, mani mīļie draugi, te nozīmē, vispirms šim Dievam sirdī dzīvi
ticēt, visos apstākļos turēt Viņa baušļus, tad Viņu pār visu mīlēt un savus līdzcilvēkus kā sevi
pašu! Kas to nedara, to Dievs neuzklausa.
14. Bet es un mani brāļi to darām, un mums tad ir nekļūdīgs pierādījums, ka mūsu vienīgi
patiesais Dievs vienmēr labprāt uzklausa mūsu lūgumus, pieņemot, ka mēs Viņam nelūdzam
neko muļķīgu! Sirdīs tad ticēdami, vērsieties pie mūsu Dieva kā pie kāda vislabākā Tēva, un tad
arī apsoliet Viņam, ka jūs atmetīsiet jūsu mirušos elkus un precīzi turēsiet Viņa baušļus, un
jāparādās, vai mūsu Dievs jūs uzklausa!”
15. Visi ēģiptieši, romieši un grieķi to svinīgi apsolīja.
16. Bet Rokluss piemetināja vēl vienu noteikumu, teikdams: „Es nu dzirdēju jūsu svinīgo
solījumu, ka tā jums visiem ir pilnīga nopietnība, atgriezieties pie viena, vienīgi patiesā jūdu
Dieva, no kura jūsu pirmtēvi pirms gandrīz 1700 gadiem novērsās, un nu manī jau ir pilnīga
pārliecība, ka Dievs apmierinās jūsu vēlēšanos. Bet, kas šeit notiks, to paturiet pie sevis, un par
mums neizpaudiet vēl vairāk, kā tas jau tāpat zināms; jo tas, kas šodien šeit notiek, tas turpmāk
vairs nenotiks!
327