8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

et pretiniekus pārmācīs un nesaudzīgi stingri sodīs arī jau šeit un vēl noteiktāk viņpasaulē,
tādēļ, ka cilvēka dvēsele pēc miesas nāves turpina dzīvot kādā citā garu pasaulē, un tiek tiesāta
pēc viņas darbiem.
4. Redzi, tādu vēsti saņēma katra tauta, un ja tā to sāk aizmirst, tad to tūlīt no jauna atkal
sāk atgādināt, daļēji caur atkal modinātiem gudriem vīriem, bet daļēji un pastāvīgi caur paša
sirdsapziņu, un, tātad, neviens, kam saprāts un sava veselīga izpratne, nevar pilnīgi atrunāties,
ja viņš rīkojas pretēji viņam zināmajiem likumiem. Bet, ja kāds jau tāpat nonāks viņpasaulē
savas mīlestības un brīvās gribas stāvoklī, tad viņš iepretī Dievam arī nevarēs teikt, ka Dievs
pret vienu vai otru kaut kad ir izturējies netaisni, jo kas pats tā grib, tam nenotiek netaisnība.
5. Katra dvēsele viņpasaulē kļūst tas, par ko tā grib kļūt, ja viņa ir ļauna, tad iepriekš tiek
brīdināta, kādas noteikti būs sekas. Ja viņa atgriezīsies, tad viņai drīz un viegli varēs tikt
palīdzēts; bet, ja viņa neatgriežas, tad viņai netraucēti tiek ļauts dabūt un izbaudīt, ko viņa,
izejot no savas mīlestības, grib.
6. Šī mīlestība, laba vai slikta veida, ir katra cilvēka, eņģeļa un velna, patiesā dvēseles
dzīve; ja atņemam dvēselei mīlestību, tad mēs atņemsim viņai arī dzīvību un esamību. Bet tas
mūžam nevar notikt Dieva tīrajā kārtībā; jo, ja radībā varētu tikt iznīcināts tikai mazākais
atoms, un uz mūžību pilnīgi zaudēta eksistence, tad arī Pats Dievs caur to no savas esamības
pazaudētu vienu atomu, bet kas ir neiespējams.
7. Un tā cilvēka dvēsele vēl jo mazāk jebkad var pilnīgi pazaudēt savu esamību, bet viņa
var kļūt ļoti nelaimīga, pateicoties savas pašas gribai, un var, ja viņa tikai to nopietni grib, arī,
balstoties uz savas pašas brīvo gribu, atkal kļūt laimīga un pilnīgi svētlaimīga.
8. Bet, ja dvēseles dzīvības apstākļi un stāvokļi tā ir veidoti un sakārtoti, kā iespējams tos
citādāk un labāk, un taisnīgāk izveidot un sakārtot?! – Vai tu to tagad saproti, un vai tavs
tumšais stūrītis nu jau ir nedaudz gaišāks?”
9. Mags teica: „Visas dzīvības Kungs un Meistar, nu jau atkal esmu kļuvis ievērojami
gaišāks! Jā, tādēļ, ka tā lieta ir tāda, un tādai tai arī vajag būt, tad atļauj, no mūsu cilvēcīgās
puses, iepretī Tev vairs neizteikt ne mazāko iebildumu, un ar to es savus jautājumus beidzu.”
10. ES teicu: „To tu pagaidām darīsi ļoti labi! Bet būs atkal reizes, kad tu par vēl dažu ko
jautāsi. Tomēr nu ir laiks, ka mēs pārejam pie kā cita. Kas no jums vēl kaut ko vēlētos zināt, tas
lai nāk priekšā, runā un jautā, jo šodien jums visiem debesu vārti stāv plaši atvērti.”
18. DEBESU VĀRTI UN DIEVA VALSTĪBA
1. Kad es to pateicu, tad viens no atgūtiem farizejiem ātri nāca priekšā un teica: „Kungs un
Meistar, tā kā tu mums pateici, ka nu mums visiem debesu vārti stāv atvērti, - vai tad nevarētu
notikt, ka mēs nu visi ar savām acīm varētu apskatīt atvērtos debesu vārtus, lai sev tomēr
iegūtu tikai nelielu priekšstatu par debesu iekšējo veidu, no kuras caur atvērtiem vārtiem,
noteikti maza daļiņa būs ieraugāma.”
2. ES sacīju: „Cik ilgi Es vēl būšu pie jums un cik ilgi man vajadzēs panest jūsu materiālo
izpratni? Kas tad ir vārti patiesā debesu valstībā? Es esmu vārti, ceļš un pašas debesis, kas Mani
dzird, Man tic un Tēvu Manī pār visu mīl, tas caur visas dzīvības un esamības īsteniem vārtiem
ies gaišo ceļu Debesu Valstībā, kas Manis gaišākā un dzīvākā formā garīgi ir radīta no Manas
tīras mīlestības.
3. Ar savām miesas acīm neskatieties ne augšup ne lejup, ja gribat izpētīt Debesu patieso
veidu un būtību, kas ir Dieva Valstība, bet gan savas dabas acis vērsiet savā iekšējākā mīlestības
dzīves apziņā, tad jūs ieraudzīsiet Debesis [, lai arī] kādā Manas radības punktā jūs neatrastos –
vai uz šīs zemes vai uz kādas citas, tas vienmēr būs vienalga, jo Debesu veids būs pēc jūsu
34