8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

5. Ka Dievam viņa mūžīgi lielajā radības telpā būs arī vēl citas mācību zemes cilvēkiem, par
to nav jāšaubās, - arī mums, maziem un vājiem cilvēkiem, mūsu bērnu vajadzībām ir vairāk kā
viena vien skola. Bet kādēļ visvarenajam un augsti gudrajam Dievam būtu neiespējams tas, kas
ir iespējams nespēcīgajiem cilvēkiem?
6. Sentēvi, kas noteikti vairāk kā tagad mēs, atradās saskarsmē ar Dieva debesīm, to labi
zināja, ka tas tā ir; bet mēs, pateicoties savam materiālajam pasaules prātam, visu, kas ir gara,
esam pazaudējuši, un tikko par to vairs ko tuvāk zinām. Es gan arī esmu tikai matērijas cilvēks,
bet es esmu daudz mācījies un izzinājis, un tādēļ tā nu runāju. Patiesi, templī arī visu priekšā es
tā nevaru runāt!”
7. Pirmais runātājs teica: „Es tev neko vairs nevaru iebilst un esmu īsti priecīgs, ka tu mani
nu uzvedi uz citām domām. Bet nu arī ir laiks atgriezties pie mūsu galvenās tēmas, proti, par
dīvaino Galilejas pravieti. Es tūlīt sākumā izteicu savu piezīmi, ka uz zemes vienmēr ir
neparasti cilvēki, no kuru vārdiem un darbiem nenoliedzami viegli saskatāmas kādas
augstākas, dievišķas spējas, kā tas tagad, šķiet, ir pie mūsu Galilieša.
8. Bet arī pie citiem cilvēkiem netrūkst līdzīgas spējas. Ņemam kaut vai tikai šodien mūsu
tērpa pēkšņo pazīšanu un triju lauvu brīnumaino šeit atburšanu! Tas ir acīmredzams brīnums,
ko kāds parasts cilvēks nevar aptvert. Bet nu arī viņi varētu teikt: „Es vai tas tur ir jūsu Mesija,
jo Viņš spēj radīt brīnumus ” – ko mēs, taču, nevarētu pieņemt! Ja tas tā būtu, tad zeme no
Mesijām drīz mudžētu. Jesajieši arī dara brīnumus, bet tādēļ viņi vēl ilgi nav mesijas. Bet
Galilietis piedāvā sevi mums kā tādu – ko mums uz to jāsaka?”
9. Otrais gudrais runātājs teica: „Manas domas būtu šādas, kuras es, saprotamu iemeslu
dēļ, nevarēju pateikt: Viņa mācība un darbi ir man labi pazīstami. Ar savu dzīvi un darbiem Viņš
ir tīrākais jūds, pilnīgi Mozus garā. Bet, ka nu pie mums tempļi izskatās ar Mozus mācību, to
mēs visi par daudz labi zinām, un, šķiet, arī Viņš to pavisam perfekti zina, citādi Viņš
priekšpusdienā mums nebūtu tik skarbi pārmetis. Bet tam Viņš pie akli dzimušā arī patiesi
pastrādāja īstu brīnumu tikai ar savu gribu, kas nekad nevienam agrāk gan nebija iespējams, un
manas domas tagad ir tādas, ka mums, kā uzmācīgiem novērotājiem, to lietu tagad vajag atstāt
mierā. Nāk laiks, nāk arī padoms. Ja Viņš tomēr ir Tas, par ko Viņš atklāti visiem cilvēkiem sevi
uzdod, tad mēs jau mūžam pret viņu neko nevarēsim panākt, bet, ja Viņš beigās tomēr Tas nav,
tad arī Viņš pret mums nekā nevarēs panākt – neskatoties uz visiem Viņa brīnumiem!
10. Labākais ir, ka mēs slepeni visas Viņa Mācības un darbus pārbaudām. Ja mēs tos
atrodam pilnīgi tīrus un viņa darbus dievišķa veida, tad arī mēs ticēsim viņa; bet, ja mums no
Viņa šie noteikumi nepiepildās, tad paliekam, kas esam, un visu citu atstājam Dievam!”
11. Tam visi nu piekrita un atkal atsāka ēst un dzert.
12. Bet pēc šīs runas pēc Manas pavēles Lācars atkal atnāca pie viņiem. Viņš zināja visu, ko
viņi runāja, jo Es to visiem pateicu.
6. LĀCARS ATSTĀSTA SAVU PIEREDZI AR KUNGU
1. Kad tagad labi paēdušie farizeji ieraudzīja Lācaru, viņi visi izteica savu prieku, ka nu
viņš neaicināts atnācis pie viņiem.
2. Bet viņš (Lācars) sveicināja viņus, teikdams: „Man liels prieks, ka jūs šeit, no jums
nolādētā vietā, tomēr tik labi jūtaties! Tā kā man, par patiesu sirds prieku, ir zināms viss, ko jūs
šeit runājat, tad man šķiet, ka jūs, kā patiesi īsti gudri vīri, savus lāstus pret šo manu īpašumu
sevišķi neņemsiet vērā?!”
16