You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. Kad mūsu vecais priesteris ar patiesi lielu cieņu to visu uzzināja, tad viņš teica: „Tas nu<br />
patiesi ir kaut kas ļoti dīvains un ar to arī ievērības cienīgāks notikums! Bez kādām šaubām<br />
dievi ar cilvēkiem ir stājušies tuvākā savienībā un satiksmē, kā kaut kur citur šajā laikā, kur<br />
cilvēki no viņiem ir gandrīz pilnīgi novērsušies, un pat tiem nedaudziem, kuriem vēl ir ticība, tā<br />
ticība nav patiesi dzīva ticība, bet gan tikai ieraduma ticība, un tā šajā mūsu pilnīgi samaitātā<br />
pasaulē un laikā nu neapšaubāmi arī ir pareizi, ka vienmēr labie un gudrie dievi atkal reiz<br />
apžēlojas par cilvēkiem un viņus atkal vedīs uz pareiza un patiesa dzīvības ceļa, tādēļ, ka visi<br />
gudrie visā pasaulē to nespēja.<br />
7. Bet pie šīs izdevības man tomēr vajag pieminēt kādu dīvainu sapni, kas man pilnīgi<br />
vienāds bija trīs dienas pēc kārtas, un, tā teikt, vienmēr jau gaišā dienā. Pēc maniem ikrītējiem<br />
zvaigžņu un vēju, mākoņu virzīšanās un jūras zivju, un arī putnu gaisā kustības novērojumiem,<br />
- kas vienmēr notika pāris stundas pirms Saules lēkta, - pēc Saules pilnīgas uzlēkšanas, es uz<br />
pāris stundām mēdzu atlaisties savā labā guļas vietā, lai, kā jau vecs un noguris vīrs, pēc darba<br />
un pūlēm, nedaudz atpūstos. Bet, kā es iepriekš minētās trīs dienas devos rīta atpūtā, tad es<br />
tūlīt arī iemigu, un, kā teikts, trīs reizes redzēju vienmēr vienādu sapni:<br />
<strong>8.</strong> Es atrados kādā nepārskatāmi plašā līdzenumā; tas bija greznots daudziem dažādu<br />
dievu tempļiem, kas viens no otra atradās dažādos attālumos. Starp tiem es pamanīju visus<br />
mums zināmos dievu tempļus, bet arī daudzus citus, kas piederēja svešām, man pilnīgi<br />
nezināmām, tautām un nācijām. Es to aplūkoju ar labpatiku, kaut gan viss apvidus bija<br />
apmēram tā apgaismots, kā pie mums kādā pavisam apmākušās ziemas dienā, kad no tumšiem<br />
mākoņiem zemē krīt spēcīgs lietus. Bet, izņemot sevi, es nemanīju nevienu cilvēku, un ar laiku<br />
tas uz mani atstāja diezgan drūmu iespaidu, un es sāku Zevu un Apolonu lūgt, lai viņi man<br />
tomēr dod kādu cilvēku.<br />
9. Pēc tam tad arī kāds vīrs, kas līdzinājās jūdam, pienāca pie manis un nopietnā balsī<br />
teica: „Ak, tu, vecais nelga, ko tu velti lūdzi dieviem, kas nekad nebija un nekad nebūs?! Labāk<br />
garā un patiesībā lūdz vienam, patiesam jūdu Dievam, un tev tiks dots tas, ko tu lūgsi!<br />
10. Redzi, visi šie tempļi, ar to mirušiem, cilvēku roku darinātiem dieviem, drīz tiks no<br />
zemes aizslaucīti, un paliks tikai viens, dzīvs templis tikai vienam un vienīgi patiesam, dzīvam<br />
Dievam, un šis templis starp jūdiem un pagāniem, un starp visām Zemes tautām nu tiek no Paša<br />
Dieva celts. Šis templis kā Saule mirdzēs pār visu Zemi, un tie, kas no tā gaismas tiks<br />
caurstrāvoti, tie mantos mūžīgu dzīvību, un tie sauksies Visaugstākā bērni. Bet Es nu gribu tev<br />
parādīt tikai dzirkstelīti no jaunā tempļa gaismas, un no šīs gaismas dzirkstelītes visi šie tempļi<br />
tiks pārvērsti putekļos un pelnos.”<br />
11. Pēc tam viņš no kādas kabatas, ko nesa uz savām krūtīm, izvilka ārā mazu grāmatu, to<br />
atvēra, un es tajā redzēju vārdus: „Kas Man sirdī tic, tam būs mūžīga dzīvība, jo Es, vienīgi<br />
mūžīgais un patiesai Dievs, esmu Gaisma, Patiesība, Ceļš un Dzīvība.”<br />
12. Pēc tam tie, no manis nu izteikt vārdi, spēcīgi iemirdzējās un pār visu plašo klajumu<br />
izlēja varenāko gaismas straumi, - un, redziet, ak, nelaime, visi neskaitāmi daudzie tempļi kopā<br />
ar to dieviem cits uz cita patiesi sabruka putekļos un pelnos, un pēc tam es redzēju cilvēkus,<br />
kas kā patiesi brāļi un māsas baltos tērpos kopīgi staigāja, un pie debesīm es redzēju gaismas<br />
pilnu cilvēku stāvam kā gaismā, un visi, kas plašā klajumā kopīgi staigāja, uz šo cilvēku sauca:<br />
„Mīļais, svētais Tēvs!”<br />
13. Pēc tam es tūlīt pamodos, biju pilnīgi spēcināts, vesels un labā omā, un es sevī sajutu, it<br />
kā vairs nebūtu mirstīgs cilvēks.<br />
14. Šis sapnis, kā jau iepriekš teicu, man nemainīgi vienāds bija trīs dienas pēc kārtas, un,<br />
pie tam, vakar un šodien brīnumainā gaismas mākonīša parādība, un arī vārdi, kurus jūs no<br />
mākonīša dzirdējāt, nākamībai atveido kaut ko pavisam citu, kā mēs savā senā dievbijībā nu<br />
ticam. Bet tuvās sekas rādīs, vai es nu spriedu pareizi.”<br />
15. Pēc tam priesteris un arī visi, kas kopā ar viņu uznāca augšā pie mums, atvadījās, un<br />
mums nu bija miers, un mans vecais kalpotājs teica: „Tas ir dīvaini, ka ļoti dievbijīgais un<br />
268
Change language