Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
zināmu, un arī tas mums būtu labi, lai, stāvēdami uz labāka pamata, varētu apkarot dažus<br />
vietējos maldus. – Ko Tu, ak, Kungs, saki uz to, ko es Tev teicu par šo putnu lidojuma nozīmi?”<br />
5. ES teicu: „Par to, draugs, nezaudēsim daudz vārdu! Bet visa tava zīmju iztulkošana gan<br />
atvasināta no senas pieredzes, un šur un tur kas patiess pie tā vēl var būt pielipis; bet zem<br />
grieķiem un sevišķi pie jums, romiešiem, caur visādiem fantastiskiem papildinājumiem, tika tā<br />
sakropļota, ka tajā nu vairs nav pielipusi gandrīz neviena patiesa zilbe.<br />
6. Bet te šis dūju bara lidojums nenozīmē neko citu, kā šie baloži rītos parasti steidzas uz<br />
dīķi un te padzeras, lai tad saviem apkārt lidojumiem gūst lielāku spēku; jo bez ūdens neviens<br />
putns beigās nevarētu lidot.<br />
7. Bet kāpēc lidošanai katram putnam nepieciešams ūdens, to jūs tagad vēl ilgi nevarat<br />
aptvert, bet nākamo laiku cilvēki pamazām uzzinās šo noslēpumu.”<br />
<strong>8.</strong> Kad Markuss no Manis to dzirdēja, tad viņš vairs nejautāja pēc zīmju nozīmes, bet<br />
pavisam priecīgi atkal vēroja rīta skaisto ainu.<br />
9. Kad mēs visi tā īsti priecīgā garastāvoklī vērojām skaisto rīta ainu, kas caur to ieguva<br />
dzīvīgumu, ka gani savus lopus dzina ganībās, un citi cilvēki sāka nākt ārā savos lauku darbos,<br />
tad pie austrumu horizonta sāka veidoties tā saucamie aitu mākonīši, kuri tika spēcīgi<br />
apgaismoti no jau ļoti tauvojošā Saules lēkta un piedāvāja ārkārtīgi skaistu skatu.<br />
10. Tad Mans Markuss teica: „Kungs un Meistar, patiesi, šis rīts ir tik skaists, ka es pavisam<br />
nevaru atcerēties jebkad redzējis ko skaistāku! Te jau gandrīz varētu teikt: Tavās īstenās<br />
Debesīs arī nevar izskatīties skaistāk un lieliskāk!”<br />
11. ES teicu: „Ak, tu, Mans draugs, savā dvēselē tu nu gan esi ļoti priecīgi satraukts, un šo<br />
pārejošo rīta greznumu salīdzini ar patiesām, mūžīgām Debesīm, un tev tas ir ļoti piedodams,<br />
tādēļ, ka uz šīs zemes nevari sev stādīties priekšā Dieva Debesu bezgalīgo, nesalīdzināmo<br />
skaistumu un diženumu! Ja Es tikai uz acumirkli tevi tur garā paceltu, tad tu uz šīs zemes vairs<br />
nevarētu dzīvot; jo Debess neaprakstāmi lielā pievilcība, gaisma, draudzības un dzīvības<br />
augstākā laimes sajūta tavu miesu acumirklī iznīcinātu un tavus dvēseles jutekļus tā<br />
apreibinātu, ka viņa pakristu un ilgi gulētu kā mirusi, un pilnīgi bez apziņas. Tad Man vajadzētu<br />
redzēto un sajusto tev pilnīgi atņemt, citādi kāda eksistence kaut kur, zināmā mērā, ārpus<br />
Debesīm, vairs nespētu būt iedomājama. Bet tāpēc arī katrai dvēselei jātiek vestai un vadītai<br />
pakāpienu pēc pakāpiena, un viņai vajag kļūt skaidrākai kā tīrākais zelts, lai viņa kļūst pilnīgi<br />
spēcīga ieiet Dieva Debesu bezgalīgos priekos.<br />
12. Redzi, laicīgās Saules gaisma pret Debesu gaismu patiesi ir tīrākā tumsa, un tomēr tu ar<br />
tavas miesas acīm nenovērsies nevari tajā skatīties, un, ja tu to tikai pusstundu ilgi darītu, tad<br />
tu paliktu akls, bet ko tavas nepieradušās un augstākās gaismas skatīšanai neierīkotās acis<br />
darītu tad, ja no Manis tiktu pielaists skatīt augstāko un varenāko gaismu?<br />
13. Tādēļ, mīļais draugs, tavs līksmais satraukums, skatot šo skaisto un priecīgo rītu, gan ir<br />
ļoti labs, un cilvēkam, kas tā jūt, kā tu, ir laba sirds un visumā jau pieņemams kā labāks un<br />
cēlāks, - bet domāt, ka arī Dieva Debesīs tikko varētu uzrādīt ko brīnišķāku, cik brīnišķs ir šis<br />
rīts, tie būtu lieli maldi! Bet citādi ar tavām sajūtām Es esmu pavisam apmierināts.”<br />
14. Uz to Markuss teica: „Kungs un Meistar, kad mēs pirmās dienās pēc ierašanās Eļļas kalnā<br />
bijām pie Tevis, Tu uz dažiem acumirkļiem mums rādīji neskaitāmi daudzus eņģeļu pulkus, kas<br />
sava veida gaismas pilnā gaisā lidinājās, kustējās un virzījās, un liecināja par Tevi. Vai tās nebija<br />
īstenās Debesis?”<br />
15. ES teicu: „Ak, jā, draugs, bet tikpat aizklātas un aizsegtas, cik aizklātu un aizsegtu jūsu<br />
priekšā sevi rāda erceņģelis Rafaels! Ja tu varētu viņu skatīt viņa tīri Debesu spožumā un<br />
skaistumā, tad tas tavu miesu acumirklī nonāvētu, un tavu dvēseli apreibinātu uz ilgu laiku.<br />
Tādēļ viņa iekšējā būtība ir aizklāta ar sava veida ķermenisku ietērpu, lai tie, ar kuriem viņš<br />
Manā Vārdā satiekas un sarunājas, var panest viņa personisko klātbūtni. Tādēļ Es saku, ka<br />
neviena cilvēka acs nekad nav redzējusi, neviena auss dzirdējusi un neviena cilvēka jutekļi<br />
158
Change language