Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
1. ES teicu: „Es zinu un redzu, ka cilvēku priekšā jūs esat ļoti apjukuši un arī vajag apjukt,<br />
bet tam jau vajag notikt, ja kāds cilvēks, kas agrāk ar visādām pasaules viltībām un gudrībām,<br />
un ar krāpšanām cilvēku priekšā izcēlās un lepojās, un no viņiem izvilināja lielas bagātības,<br />
pats nu satver patiesību, iekšēji labojoties. Jo viņš vairs negrib cilvēkus maldināt un krāpt, bet<br />
viņš neiedrošinās cilvēkiem pateikt patiesību, lai viņi dusmās viņam nesaka: „Ak, tu,<br />
nožēlojamais krāpniek, ja tu tagad atzīsti patiesību un vari pēc tās runāt un rīkoties, kādēļ tad<br />
tu to nedarīji jau sava pasākuma sākumā?! Ko mēs jebkad tev darījām ļaunu, ka tu gadiem ilgi<br />
pret mums izturējies kā nožēlojams krāpnieks? Atlīdzini nu visas mums nodarītās blēdības,<br />
citādi tev nepaies garām mūsu taisnīgā atriebība!”<br />
2. Jā, draugs, to iekšējā sirdsapziņa vienmēr saka tam, kas ar viltu un krāpšanu grib<br />
izmantot lētticīgus cilvēkus, un ar savu blēdīgo pasaules gudrību to arī dara, bet beigās tāds<br />
cilvēks apdullina savu sirdsapziņu, kas ir iekšējais dzīvības un patiesības gars cilvēkā, un tad<br />
arvien vairāk un vairāk krāpj apmuļķotos cilvēkus.<br />
3. Bet kas pēc tam, tad, kad visiem cilvēkiem uzausīs pilnīgas patiesības diena? Uz kurieni<br />
viņi aizbēgs no tiem, kurus tik bieži nesaudzīgi apkrāpa un kam meloja?! Patiesi, tā būs ļauna<br />
bēgšana, un bēgošie kliegs un teiks: „Kalni, krītiet pār mums, lai mūs nesasniedz Lielās Dienas<br />
patiesības gaisma un neatmasko to acīs, kurus mēs tik bieži nekrietnākā kārtā apkrāpām un<br />
kam melojām!”<br />
4. Bet Es jums saku, kas jūs tīrās patiesības dēļ nu atkāpāties no lielām blēdībām, ar īstas<br />
mīlestības darbiem šeit vēl ļoti daudz ko varat labot, tomēr citā pasaulē, kur viss tiek atklāts –<br />
pat dvēseles slēptākās domas – tas vairs nebūs iespējams, un tur krāpniekam un melim<br />
vajadzēs paciest rūgtākos pazemojumus, un viņam būs liels kauns visu taisnīgo acu priekšā.<br />
5. Jums nu atrast pareizu padomu un piedāvāt arī pareizu palīdzību pat Man ir grūta lieta;<br />
jo Es kā pati dzīvākā patiesība, pār jūsu bijušo rīcību tomēr nevaru pārmest izskaistinošu<br />
apsegu un cilvēkus atstāt viņu maldos, kuros viņi caur jums ir novesti. Visiem, kas pie jums nu<br />
nāk, runājiet patiesību, pareizi viņus pamāciet un sakiet, ka Es jums to pavēlēju, un arī<br />
paskaidrojiet viņiem patieso iemeslu, kādēļ jūs nu domājat, gribat un rīkojaties citādi, kā<br />
iepriekš, kad jūs paši vēl bijāt tālu no patiesības, un sakiet viņiem arī, ka nevis ļauna griba, bet<br />
gan tikai zināma labvēlība pret tumšo un cietēju cilvēci, jūs noskaņoja uz to, ka ar savām<br />
zināšanām, iemācīto veiklību izvirzīt lietas, mākslu un mācības, kurās daudzi cilvēki atrada<br />
savu mierinājumu. Bet tā kā caur Mani nonācāt pie tīras patiesības, tad gribat viņiem, kas jums<br />
vienmēr uzticējās, tad nu arī neslēpt tīru un dzīvu patiesību, kas viņiem mūžam dos vairāk<br />
labuma, kā viss, ko jūs iepriekš viņiem darījāt.<br />
6. Kad jūs visiem cilvēkiem tā darīsiet zināmu patiesību, tad viņi no jums nešķirsies ar<br />
dusmām, bet gan jūs uzklausīs un vēlāk slavēs kā savus patiesus draugus. Jo kā jums pašiem<br />
nebija, to jūs arī nevienam nevarējāt dot, - ko katrs nedaudz saprātīgs cilvēks sapratīs, un tādēļ<br />
uz jums nedusmosies.<br />
7. Turieties tikai pie patiesības, jo tikai tā var jūs darīt un darīs brīvus, un turpmāk sniegs<br />
jums katram aizsardzību un palīdzību! Bet no vienas puses pašiem būt patiesībā, bet no otras<br />
puses tomēr gribēt dienišķo maizi pelnīt ar meliem, tas tikpat maz sader kopā, kā diena un<br />
nakts, vai dzīvība un nāve. – Vai jūs Mani labi sapratāt?”<br />
<strong>8.</strong> Tie trīs essejieši teica: „Kungs un Meistar, mēs Tevi labi sapratām un arī atzīstam, ka Tev<br />
visā ir pilnīga taisnība, bet ko mēs darīsim ar tiem 500 mirušiem bērniem? Vai mums viņi<br />
jāapglabā, vai aiz kaut kāda iegansta jāatdod atpakaļ vecākiem vai radiniekiem, kuri, pa lielākai<br />
daļai, vēl gaida uz vietas? Jo tas mūs nu nospiež visvairāk. No vienas puses mēs nevēlētos likt<br />
viņiem atgriezties mājās bēdu pilniem un bez mierinājuma, bet no otras puses mūsu<br />
sirdsapziņa mums nu saka, ka mēs, kas saņēmām tīru patiesību, jau tā no visām pusēm par<br />
daudz apkrāpto un apspiesto cilvēci nedrīkstam vēl tālāk krāpt un apspiest! Bet, ja mēs viņiem<br />
pēkšņi pasakām taisnību, tad viņi kļūs nelaimīgi, bet, ja mēs pēc iespējas cenšamies darīt tā, kā<br />
darījām, un ar to nelaimīgos darām laimīgus un apmierinātus, tad mēs viņus un caur viņiem vēl<br />
230
Change language