8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

nekad nav jāiestājas trūkumam. Un Es Pats, drīz šur, drīz tur, apciemošu cilvēkus un viņus
spēcināšu, un uzmundrināšu, kur viņiem vienmēr būs lielākās ilgas un visvairāk mīlestība pret
Mani.
9. Un ar to tev nu arī ir jums, grieķiem, pilnīgi saprotama atbilde uz tavu jautājumu. Tas,
protams, ir pareģojums diezgan tālai nākotnei, bet, kas nepaliks nepiepildīts; jo drīzāk viss var
izzust, pat šī Zeme un visas redzamās debesis, kā viens Mans Vārds un apsolījums paliktu
nepiepildīts. Vai tu to labi saproti?”
187. NOTEIKUMI KUNGA ATKALATNĀKŠANAI
1. Vecais saimnieks teica: „Jā, Kungs un Meistar, mēs visi pavisam noteikti to labi
sapratām! Tas, kas attiecas uz tiem četriem uguns veidiem cilvēku un visas Zemes šķīstīšanai,
gan, protams, nav nekas iepriecinošs un patīkams, un pamatoti te varētu jautāt, kāpēc no ļoti
gudrā un ļoti labā Dieva tā kas tiek pielaists; bet tādēļ, ka Dievs tieši ir ļoti gudrs un ļoti labs,
tad Viņš gan arī vislabāk zinās, kādēļ Viņš to visu pielaiž. Bet mēs Viņam tomēr pateicamies par
nākotnes atklāšanu un nu ļoti priecājamies, ka mēs jau tagad pie Tavas šoreizējās pirmās
atnākšanas jau dzīvojam uz šīs Zemes; jo cik daudz man pavisam skaidri nu liekas, tad šajā
laikā viss tomēr vēl ir ievērojami un ļoti labāks starp šīs Zemes cilvēkiem, kā būs pie Tavas
otrreizējās atnākšanas.
2. Es gan, protams, nu nevaru stādīties priekšā, kur un kādas lielas pilsētas ar laiku cilvēki
uzcels un kā viņi izmantos elementu spēkus, un pat kārtos un savaldīs zibeni – vienīgi es un,
protams, mēs visi priecājamies, ka mēs to neaptveram un vēl neredzam Tavu gudrību un varu
vadām elementu spēku; jo, ja mēs to nu jau saprastu, tad caur tiem četriem uguns veidiem
ļaunais šķīstīšanas laiks noteikti iestātos vēl ātrāk, kā Tu, ak, Kungs un Meistar, mums to nu
pieteici.
3. Bet, tā kā Tu jau biji tik žēlīgs un kā pilnīgi noteiktu iepriekš norādīji, ka Tu vēl otru reizi
personīgi nāksi paliekoši uz Zemi pie cilvēkiem, tad tu varētu mums arī vēl piemetināt, kur Tu
uz šīs Zemes atkal nāksi lejā pie cilvēkiem! Kā sauksies tā zeme, vieta un tā laimīgā tauta?”
4. ES teicu: „Draugs, uz šo tavu jautājumu Es tev nu gan nevaru sniegt kādu jums
saprotamu atbildi, jo tajā laikā būs daudzas jaunas apdzīvotas vietas, zemes un tautas, kurām
tagad vēl nav nosaukuma; bet, ka Es atkal nākšu uz Zemes tikai kādā tādā zemē un tādā vietā,
kur starp cilvēkiem vēl pastāvēs vislielākā un dzīvākā ticība un vislielākā un patiesākā
mīlestība uz Dievu un tuvāko, to tu gan vari ņemt un tam ticēt pavisam noteikti un pilnā
patiesībā.
5. Tomēr, kad Es nākšu, tad Es nenākšu viens, bet gan visi Manējie, kas jau ilgi būs pie
Manis Manā Debesu Valstībā, lielā pulkā kopā ar Mani nu spēcinās jūsu, vēl uz šīs Zemes miesā
staigājošos brāļus, un starp Debess jau svētlaimīgiem gariem un šīs Zemes cilvēkiem pastāvēs
patiesa savienība, kas tajā laikā dzīvojošiem cilvēkiem noteikti sniegs lielāko mierinājumu.
6. Un tagad jūs zināt visu, ko jums vajadzēja zināt. Dariet pēc tā, un jūs gūsiet mūžīgu
dzīvību Jaunākā dienā (Pastarā Dienā) Es jūs modināšu!”
7. Tad Kado teica: „Ak, Kungs un Meistar, tad tas notiks jau rīt? Jo katra jauna diena mums
ir jaunākā!”
8. ES teicu: „Es te nedomāju šīszemes dienu, bet gan garīgu viņpusē. Kad tu atstāsi miesu
un ieiesi garu valstībā, tad tā arī būs tava Jaunākā diena, un Es tevi atbrīvošu no matērijas
tiesas, un tā ir atmodināšana Pastarā Dienā.
9. Bet, tā kā nu jau ir ap pusnakti, un rīt mums priekšā ir tāls ceļojums, tad šodienai
dodamies pie miera.”
278