Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
26. Kapteinis atzīs viņu tiesības, sūtīs šim pulkam pakaļ jātnieku, kuram bērni neskarti<br />
jānodod un mums vairs nebūs ilgi jāgaida, ka jātnieks jau arī būs šeit; bet tad nodod viņam<br />
rīkojumu kapteinim, lai pusdienas laikā viņš nāk viesnīcā pie tevis, un tā mēs tad viņu viesnīcā,<br />
kad tur nonāksim, arī sastapsim. Bet bērnus mēs ņemsim sev līdzi.”<br />
27. Bet vadoņi dzirdēja, ko Es ar Agrikolu runāju, un redzēja, ka viņš rīkojas pēc Maniem<br />
vārdiem, un gribēja Manā priekšā krist ceļos un Man pateikties.<br />
2<strong>8.</strong> Bet Es viņiem teicu: „Es jūs tikai šoreiz izglābu; bet, ja jūs citā vietā vēlreiz tā<br />
izturēsieties, kā jūs izturējāties viesnīcā, tad jūs vairs netiksiet izglābti. Bet nu gaidiet šeit, līdz<br />
jūs tiekat nosūtīti, un tad mierīgi un kārtīgi dodieties tālāk!”<br />
29. Viņi Man pateicās par šiem Maniem vārdiem un dēvēja Mani par lielu gudro, kura vārdi<br />
esot varenāki kā austā un varenā Agrikola parasti nepielūdzamā stingrība; viņi un arī viņu<br />
pulks dēvēja Mani par visu taisnīgo taisnīgāko un slavēja Mani.<br />
30. Pēc tam Agrikola deva viņiem instrukciju, pēc kuras lai viņi uzturas Betānijā, līdz viņš<br />
atgriezīsies, un viņi saņem vīnu un maizi pēc pareizas vajadzības, ko viņš tad samaksās, un, ka<br />
viņš rūpēsies arī par tālāku uztura naudu, vienlaikus viņš viņiem uz stingrāko pavēlēja<br />
izturēties labi un kārtīgi, ko viņi viņam tad arī svinīgi apsolīja. Pēc tam viņš viņiem pavēlēja<br />
doties tālāk. Viņi kārtojās gājienam, vēlreiz Man pateicās un devās ceļā.<br />
111. IERAŠANĀS VIESNĪCĀ<br />
1. Kad mēs atradāmies ap pāris tūkstoš pēdu attālumā no šīs vietas, tad mēs jau no<br />
tālienes ieraudzījām auļojam jātnieku. Nepagāja ilgs laiks, ka viņš jau arī bija pie mums,<br />
apstājās un mums strauji jautāja, vai mēs nesastapām karapulku un vai viņi savā vidū neveda<br />
līdzi jūdu bērnus.<br />
2. Agrikola stādījās priekšā, visu izstāstīja un arī parādīja izglābtos bērnus, par ko jātnieks<br />
ļoti priecājās. Bet pēc tam viņš jātniekam arī deva instrukciju kapteinim, kā Es to viņam<br />
iepriekš ieteicu.<br />
3. Pēc tam jātnieks arī griezās atpakaļ un steidzīgi jāja uz pilsētu, kas atradās vēl ap<br />
pusotras stundas attālumā. Un mēs kopā ar bērniem, kas ar sevišķu mīlestību pulcējās ap Mani,<br />
turpināja savu ceļu tālāk.<br />
4. Tās piecas meitenes, no kurām vecākai bija 17 un jaunākai 10 gadi, žēlojās, ka viņām<br />
sāpot rokas, tādēļ, ka iepriekš tās bija tik cieši sasietas, tāpat žēlojās arī abi jaunieši.<br />
5. Bet Es ar savu roku noglāstīju viņu rokas un jautāju viņiem, vai viņi vēl jūt sāpes.<br />
6. Tad (bērni) priecīgi teica: „Ak, tu, labais vīrs, mēs vairs nejūtam sāpes! Bet kā tu to<br />
darīji, ka mēs vairs nejūtam nekādas sāpes? Ak, tev vajag būt ļoti brīnumainam dziedniekam!<br />
Tev tak nebija ne ziede, ne eļļa, un tomēr mums pavisam vairs nesāp! Mājās mums ir<br />
vecmāmiņa, kura jau sen ir ļoti slima, un neviens dziednieks nevar viņai palīdzēt. Varbūt tu arī<br />
viņai varētu palīdzēt tādā veidā, kā tu mums palīdzēji?!”<br />
7. ES teicu: „Jā, jā, Mani mīļie bērni, kad nonāksim mājās, tad jau redzēs, kas būs darāms ar<br />
jūsu vecmāmiņu! Bet vai jums mājās nav vēl kāds slimnieks?”<br />
<strong>8.</strong> Bērni teica: „Ak, tu, brīnumainais dziedniek, tu mums jautā it kā tu jau tāpat zinātu, ka<br />
arī vienu mūsu labāko kalpu jau vairāk kā pusgadu moka ļauns drudzis? Vai tu jau reiz biji<br />
mūsu viesnīcā un tur pārnakšņoji?”<br />
9. ES teicu: „Mani mīļie bērni, redziet, personīgi Es gan vēl nekad nebiju jūsu viesnīcā, bet<br />
ar Manu Garu es esmu visur! Un tā Es tad arī zinu visu, kas kaut kur ir un notiek, un arī varu<br />
palīdzēt apspiestiem un nelaimīgiem, ja viņi patiesi paļaujas uz Dievu un rīkojas, un dzīvo pēc<br />
Dieva baušļiem!”<br />
166
Change language