Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
10. Bet Es draudzīgi viņam teicu: „Neraizējies par to, jo viņš ir gars, un zina, kas viņam pēc<br />
Manas, viņam skaidri zināmās gribas, darāms. Ja jūs mīlestībā uz Mani viņu kādreiz sauksiet,<br />
tad viņš jūs atbalstīs ar padomu un darbiem. – Un nu arī jūs dodieties ceļā!”<br />
11. Pēc tam visi atvadījās vēl arī no Lācara un arī no visiem citiem šeit palikušajiem, un pēc<br />
tam sāka doties ceļā. Romiešus pavadīja arī kapteinis, viņa pavadoņi un tie trīs saimnieki, pēc<br />
tam, kad iepriekš viņi Man izrādīja mīlestību, pateicību un godu; jo viņi zināja, ka nu arī Es ilgāk<br />
neuzturēšos Betānijā.<br />
12. Un tā daudzie viesi bija Betāniju atkal atstājuši; uz īsu laiku vēl paliku tikai Es ar<br />
Maniem vecajiem mācekļiem un dažiem Jāņa mācekļiem. Un tikai tagad Es, uzticēdamies, teicu,<br />
ka Es nu došos Jerikas novadā un zināmās desmit pilsētās, un, ka Es atļauju mācekļiem<br />
izvēlēties, vai viņi dosies Man līdzi. Visi gribēja doties līdzi, un Es viņiem, kā arī visiem Lācara<br />
mājiniekiem pavēlēju nevienam neteikt, uz kurieni Es dodos. Un visi uz svinīgāko Man apsolīja<br />
visā rīkoties pēc Manas gribas.<br />
13. Bet nu arī Marija no Magdalonas Man lūdza, vai viņa drīkstētu Mani pavadīt.<br />
14. Bet Es viņai teicu: „Marija, kā Es tev arī apsolīju, tev tas ir atļauts, tomēr, lai aklā pasaule<br />
uz mums nedusmotos, tu darītu labāk, ja paliktu šeit, brāļa Lācara mājā, un sekotu Man ne<br />
kājām, bet sirdī. Brāļa māsas tevi mīl, un tev būs izdevība viņām izdarīt dažu labu pakalpojumu,<br />
ko Es arī uzskatīšu tā, kā tu to būtu Man pakalpojusi. Bet ar to Es tev tomēr neko nepavēlu, bet<br />
gan ļauju izvēlēties, ko tu nu labāk gribi darīt.”<br />
15. Pēc tam Magdalēna teica: „Kungs, no šī laika es vienmēr darīšu tikai to, kas Tev ir mīļāk<br />
un pieņemamāk, un, tātad, līdz Tavai drīzai atkalatgriešanos, es palikšu pie Lācara un sekošu<br />
Tev sirdī! Bet, ak, Kungs un Meistar, mēs visi lūdzam Tevi, ka Tu drīz atkal vēlētos nākt šeit pie<br />
mums; jo bez Tevis mūsu esamībai un dzīvībai ir skumjas izredzes.”<br />
16. ES teicu: „Marija, ja Es miesīgi arī neatgriezīšos pie jums un starp jums, bet tad garā Es<br />
tomēr būšu pie jums un darbošos; jo Garā Es vienmēr visur esmu klātesošs, tā kā mūžīgā<br />
bezgalībā Man vajag uzturēt un vadīt visas lietas, bet, ja Es garā nebūtu visur klātesošs, tad visa<br />
esamība ietu bojā, un visā bezgalībā nepastāvētu nekāda radība, - ko tu nu jau aptversi. Jo ar<br />
Manas visdzīvākās un darbīgākās gribas varu Es Pats kopš mūžības esmu viss visā, un viss ir<br />
Manī. Tēvs, kas kā Cilvēka Dēlu sūtīja Mani šā pasaulē, ir Manī. Bet Es un Viņš neesam divi, bet<br />
gan pilnīgi viens: Tēva griba, tātad, ir arī Mana griba, un tā darbojas itin visur.<br />
17. Bet Tēvu [Pašu] par sevi neviens cilvēks, protams, nevar redzēt, jo bez Manis Viņš<br />
nebūtu te, un Es bez Viņa, tādēļ, ka Es un Viņš ir pilnīgi viena būtne. Bet, kas nu redz un dzird<br />
Mani, tas redz un dzird arī Tēvu. Jo Es kā Tēvs ar Manu gribu Pats Sevi sūtīju šajā pasaulē. Tādēļ<br />
svētība jums, kas Man ticat; jo, kas Man tic, tas tic arī Tēvam, kas Mani sūtīja, un tādēļ Viņš<br />
viņam dos mūžīgu dzīvību!<br />
1<strong>8.</strong> Ja jūs šos vārdus īsti iegaumējat, tad jūs savā sirdī kļūstat priecīgi, jo jūs to labi<br />
pamanīsiet, ka, neskatoties uz Manu miesīgi – personisko prombūtni, Es tomēr esmu un<br />
palieku pie jums. – Marija, vai tu šos Manus vārdus labi aptvēri?”<br />
19. Marija teica: „Jā, Kungs un Meistar, un Tēvs, Dēls un Gars! Tādēļ es sirdī vēl vieglāk un<br />
noteiktāk varēšu Tev sekot.”<br />
20. Pēc tam Es pievērsos Maniem mācekļiem un teicu: „Līdz šim Es, tas Kungs un Meistars,<br />
strādāju viens, un jūs bijāt tikai tā visa, ko Es mācīju un veicu, mēmi liecinieki. Tomēr no šī laika<br />
arī jūs strādāsiet kopā ar Mani, līdzīgi kā Rafaels, skatāms visas pasaules acīm, strādāja kopā ar<br />
Mani. Un, tātad, nu dodamies prom no šejienes!”<br />
21. Pēc tam mēs tūlīt devāmies ceļā uz ieleju, un pusstundas laikā viegli sasniedzam ielejas<br />
saimnieku. Lācars ar abām māsām un ar Mariju no Magdalonas Mani pavadīja līdz ielejas<br />
saimniekam, kas, kad viņš jau no tālienes pamanīja Mani nākam, kopā ar visu savu ģimeni<br />
atplestām rokām steidzās Man pretī, un no romiešiem Man vēl nodeva daudz sveicienu, mēs pie<br />
viņa mājas nedaudz uzkavējāmies, un uz saimnieka lūgumu, Es svētīju viņa bērnus un visu viņa<br />
saimniecību, par ko Man no visām pusēm, no sirds dziļumiem pateicās.<br />
234
Change language