Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
nierēm, māgai, nu – īsi – attiecīgi visiem tiem iekšējiem orgāniem, kas ir nepieciešami arī kāda<br />
pilnīga dzīvnieka dzīvībai. Bet, ja Zemei sevī viss tas ir, tad jau arī pats par sevi saprotams, ka<br />
uz tās virsmas tās iekšējās organiski-dzīvnieciskās dzīvības visas iespējamās izpausmes tiek no<br />
jums, tieši zemes virsmas iedzīvotājiem, pamanītas.<br />
6. Tātad, Zeme arī elpo, un tas no sešām stundām līdz sešām stundām. Sešas stundas tai<br />
vajag ieelpošanai un sešas stundas izelpošanai. Nu, tāda ieelpošana un izelpošana tiek<br />
pamanīta uz visas Zemes, un, proti, četras reizes caur periodisku gaisa strāvu, kas gar visu Zemi<br />
tiek izraisīta vienā laikā, bet uz tās virsmas nevar tikt vienlaicīgi pamanīta, tādēļ, ka, pateicoties<br />
tam, ka Zemei ik dienas apgriežoties ap tās [asi], šīs Zemes kustības vienmēr mainīgā Saules<br />
stāvokļa dēļ, no rīta līdz rietam, vienlaicīgi nevar būt dienas vidus un rīts, vakars un pusnakts.<br />
7. Redzi, no šejienes tālu austrumos tagad jau ir pusnakts, un ļoti tālu rietumos, kā<br />
apmēram tajās zemēs, par kurām Es iepriekš teicu, ka tās atrodas aiz lielā okeāna, tagad būs<br />
[rīts]. Īsi un labi, visā Zemes perifērijā p.p. tieši tagad pastāv visi dienas laiki, un tā Zemes<br />
dzīvības ārējās izpausmes nevar būt sajūtamas vienā un tai pašā dienas laikā, ja arī tas par sevi<br />
notiek vienā un tai pašā momentā.<br />
<strong>8.</strong> Vējš, kas tagad pūš, tieši rodas no tādas Zemes dzīvības ieelpošanas izpausmes. Bet tev<br />
to nevajag tā stādīties priekšā, ka Zemei būtu kāda mute vai kāds deguns, un, ka no tiem izpūstā<br />
elpa nu būtu šeit atnākusi varbūt no ziemeļ- vai dienvid-pola, bet gan tādi vēji daudzkārt rodas<br />
caur to, ka ieelpojot, Zeme kā īpaši sajūtami izplešas zem jūras, kā tās mīkstākās daļas, un tā<br />
paplašinās, ka jūra itin visur par dažiem sprīžiem ceļas, un pie izelpošanas Zeme atkal vairāk<br />
sašaurinās un atkal savelkas, un jūra atkal par tik daudz krītas, cik ieelpojot pacēlās. Un, redzi,<br />
šīs jūras paisums un bēgums tad arī paveic Zemi ietverošā gaisa atmosfēras periodisku kustību,<br />
ko tu nu sajūti kā vēju. Jo neviens vējš nav nekas cits, kā tikai vairāk vai mazāk strauja gaisa<br />
plūsma. Arī spēcīgākā vētra nav nekas cits. Bet iemesli, kādēļ gaiss kļūst par plūsmu, var būt<br />
dažādi; lai tev tos visus uzskaitītu un precīzi aprakstītu, būtu vajadzīgas vairākas dienas.<br />
9. Ka vēji, kas nāk no ziemeļiem, ir auksti, un tie no dienvidiem nākošie, silti, to panāk<br />
klimatiskie apstākļi. Ziemeļos daudzā sniega un ledus dēļ, zeme ir auksta, un, tātad, no turienes<br />
arī nevar nākt silts vējš. Pret dienvidiem, vairāk vertikāli uz Zemi krītošo Saules staru dēļ, Zeme<br />
vienmēr kļūst siltāka, un Zemes vidus joslā pat karsta, kā tu to jau zini pēc pieredzes, un tā, no<br />
dienvidiem nākošie vēji tad arī ir silti; lielākos smilšu tuksnešos tie bieži kļūst svilinoši karsti.<br />
Bet īstenos un dziļos dienvidos turienes polārā ledus un sniega dēļ, tie tāpat atkal kļūst ļoti<br />
auksti, tāpat kā šeit Zemes ziemeļu puslodē ir ziemeļvējš.<br />
10. Un ar to tev, draugs Markuss, pagaidām ir pietiekams izskaidrojums par vēju dabīgiem<br />
rašanās cēloņiem, īstā laikā tālāk jau tev to darīs zināmu tava paša gars, kā arī katram, kas garā<br />
atkalatdzims.<br />
11. Bet, ka pie visa, kas notiek uz zemes, un arī uz visiem citiem pasaules ķermeņiem,<br />
aizmugurē darbojas gari, to Es jums jau rādīju, un tā mēs šo izskaidrojumu nu varam beigt.<br />
12. Bet vēlākos laikos jau tāpat būs pārāk daudzi visādu dabas parādību pētnieki, un visu<br />
nosvērs, un labi aprēķinās, kas noteikti būs labi un noderīgi visādu maldu apkarošanai, un<br />
visādas māņticības iznīcināšanai, bet tomēr būs daudzi tādi dabas pētnieki, [kas] tādā veidā par<br />
tālu nomaldīsies, ka viņi tad pilnīgi pazaudēs garīgo viedokli un blandīsies mirušā matērijā, un<br />
tas tad arī vairs nav nekas labs.<br />
13. Katram cilvēkam visās lietās un parādībās gan labi jāpazīst patieso iemeslu; bet viņam<br />
tas jāsaņem no viņa dzīvā gara, lai viņš visu pazīst garā un pilnīgā patiesībā, un pie tam<br />
nepazaudē garīgo dzīvības pamatu. Ja cilvēks ar savu atziņu iziet no šī viedokļa, tad viņš ar<br />
savām pamācībām par visām iespējamām lietām un notikumiem var arī būt patiesi un dzīvi<br />
noderīgs; jo ko kādam cilvēkam līdzētu, ja viņam piederētu un viņš saprastu visas pasaules<br />
lietas, bet pie tam viņa dvēsele ciestu zaudējumu?! Vai tas tad citā pasaulē viņam kaut kā<br />
derētu?”<br />
144
Change language