8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

3. Kad jūsu sirdis jums dos kādu tādu mājienu, tad vienmēr domājiet un ticiet, ka Es
personīgi atrodos starp jums un ko jūs Man lūgsiet labu un patiesu dvēseles dzīvei, to Es arī
katrā laikā labprātīgi un saprotoši došu.
4. Bet kas Mani sveicinās ar lielu savas sirds mīlestību, tie arī drīz var savām acīm
pārliecināties, ka Es patiesi personīgi atrodos starp jums. Bet to, ko Es šeit jums saku un
apgalvoju, tas tāpat attiecas uz visiem jūsu patiesiem un uzticamiem pēcnācējiem. – Bet tagad
padod svaigu vīnu, jo Man slāpst!”
5. Pēc tam tika pasniegts svaigākais un labākais vīns. Es dzēru un arī visi pārējie dzēra un
slavināja vīnu, kas caur Manu Gribu bija ļoti gards un saldināts.
6. Kad mēs tā iestiprinājāmies, tad rakstu mācītājs vēlreiz jautāja, vai Es tagad jau gribētu
atbildēt uz to, ko viņš Man jautāja.
7. Bet Es atbildēju: „Draugs, ir vēl citas lietas, kas tagad ir svarīgākas, ka tiek apspriestas,
nekā pagānisma beigas! Lai vispirms pienāk rīts un iepriekš lai aiziet dusošie farizeji, un tad Es
ārā jums tēlaini parādīšu, kā un kad beigsies pasaulīgums un pagānisms.
8. Bet tagad, kā jau teikts, runājam par kaut ko citu, kas pagaidām būs svarīgāks, kā bēdīgā
un ļoti nomācošā izskata pasaulīguma un pagānisma beigas. Kas jūs nospiež un par ko mēs nu
vispirms varētu runāt, un ko jums visiem nepieciešams zināt un ticēt?”
9. Tagad atkal Pēteris reiz sacīja: „Kungs, man nu kaut kas būtu, ja arī es nu drīkstētu runāt
– tādēļ es Tevi lūdzu – es zinātu Tev uzstādīt vienu jautājumu!”
10. ES sacīju: „Tad runā, jo tagad katram no jums ir tiesības runā un jautāt!”
11. Pēteris tātad teica: „Kungs, Mozus grēcinieku šķīstīšanai lika lietot zināmus ārējus
līdzekļus, kā tas katram jūdam labi zināms! Vai arī mums tie jālieto? Vai tiem ir cilvēkus
dziedinošs spēks un vai tie dvēseles mūžīgās dzīvības sasniegšanai noteikti ir nepieciešami?
12. Vai arī pagāniem jāļauj sevi apgraizīt, ja tie pieņems Tavu Mācību, vai arī viņiem pietiek
tikai ar Kristību? Un vai pie mums atgrieztiem farizejiem, līdzās apgraizīšanai, jānotiek arī citai
attīrīšanai?”
13. Kungs teica: „Kas ir jūds un ir apgraizīšana, tam tā ir jāpaliek arī turpmāk, bet
apgraizīšana pati par sevi nav nekas un nedod nevienam cilvēkam kaut kādu noslēpumainu un
zināmā mērā brīnumainu dvēseli svētījošu vērtību.
14. Jo cilvēkus nesvētī nekas cits kā tikai viņu dzīvā ticība un viņu darbīgā mīlestība uz
Dievu un tuvākiem.
15. Bet kas ir nogrēkojies pret Dievu un pret saviem tuvākiem, tam patiesi un ar nožēlu
jāatzīst savi grēki, nopietni jālūdz no Dieva piedošanu, jālabo tuvākiem nodarītās pārestības un
turpmāk, lai vairs negrēko, tad viņš jau arī ir pilnīgi attīrīts, jo caur to, ka viņš ir izlabojis
ļaunumu un vairs negrēko, pats par sevi saprotams, arī viņa grēki tiek piedoti.
16. Bet kas to nedara, tad paliek grēkā un tā ļaunās sekās turpmāk arī tad, ja viņam tiktu
nokauti desmit tūkstoš aunu un iemesti Jordanā. Šādi un arī visi citi ārējie attīrīšanas līdzekļi ne
mazākā mērā nelabo un nesvēta cilvēku, bet gan vienīgi viņa patiesa un pareiza darbība pēc
Manas Mācības un, ka viņš sirdī tic vienam patiesam Dievam, tātad Man.
17. Bet Es jau tik un tā teicu, ka jums katram, kas dzīvi un patiesi ir pieņēmis Manu Mācību,
un tātad arī Mani Pašu, jākrista Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā; bet tam pietiek roku uzlikšana
un kā ārēja zīme patiesai iekšējai tīrībai, caur Dieva Garu, mazgāšana ar tīru ūdeni. Nu tas ir
pilnīgi pietiekami jūdiem un pagāniem.
18. Visam citam Manā priekšā nav nekāda vērtība, tāpat kā Manā priekšā nekāda vērtība
nav nekādai ārējai, lai cik ilgai lūpu lūgšanai. Kas grib un vēlas, lai viņa lūgšana tiek pie Manis
uzklausīta, tas lai lūdz klusībā savā sirds kambarītī pilnā ticībā uz Mani, un Es viņam došu to, ko
viņš lūdza.
19. Es jums kā jau bieži teicu, atkārtoti saku: Visā meklējiet vienīgi tikai patiesību; tā jūs
padarīs pilnīgi brīvus!
66