Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
nepārtrauktiem līkločiem pār kalniem un ielejām; bet jaunā iela, kas šeit gāja pāri vecajai,<br />
skardama Betlēmi, arī veda uz Jeruzalemi, bet tā bija līdzenāka un labāk taisīta, un biežāk<br />
izmantota no svešiniekiem un arī vietējiem. Bet tādēļ apdzīvoto vietu tuvumā, tajā vienmēr arī<br />
bija vairāk ubagu, kas šeit ceļiniekiem lūdza žēlastības dāvanas.<br />
9. Minētā vietā mēs tā nogriezāmies uz jauno ielu, kā vēlētos atkal doties uz Jeruzalemi,<br />
kas tomēr tā nebija; bet pie jaunās ielas atradās tieši tā vieta, kuru mēs gribējām apciemot, un<br />
netālu no tās vietas mēs sastapām aklu nabagu. Viņš un vēl daudzi citi ubagi, kopā ar viņu<br />
redzīgiem pavadoņiem, svētku laikā arī devās uz Jeruzalemi, lai tur izubagotu lielāku naudas<br />
summu. Šis ubags arī pēdējos svētkos bija Jeruzalemē, un tur dzirdēja, ka Es turpat veicu lielas<br />
zīmes un aklus padaru redzīgus, un viņš arī zināja Manu vārdu.<br />
10. Bet mācekļiem, no kuriem daži steidzās pa priekšu, lai vēl dienā sasniegtu apdzīvoto<br />
vietu, vispirms aklais lūdza žēlastības dāvanu, un, kad viņi viņam teica, ka nenēsā pie sevis<br />
naudu, tad, otrkārt, tika izjautāti, kas viņi būtu, kas vēl pie viņiem ir, un ko viņi kā bez naudas<br />
meklējot šajā trūcīgajā un tāpat jau nabagiem bagātā apvidū.<br />
11. Tad viņi (mācekļi) teica: „Mēs esam Kunga Jēzus no Nācaretes mācekļi, kas ceļo kopā ar<br />
mums, lai arī šis apvidus tiek Viņa svētīts! Tādēļ mums arī nav vajadzīga nauda, jo Viņš, Kungs<br />
Jēzus, gādā par mums!”<br />
12. Kad aklais ubags no mācekļiem, kas šeit nedaudz uzkavējās, lai Es un arī citi mācekļi<br />
atnāk – un arī drīz atnāca – to dzirdēja, tad ubags vēlreiz jautāja, kas tie būtu, un vai arī Es<br />
neesmu starp viņiem, jo viņš savā tuvumā mana daudzus cilvēkus.<br />
13. Mācekļi uz nabaga jautājumu atbildēja apstiprinoši, un viņš tūlīt sāka saukt un skaļi<br />
teica (ubags: ) „Ak, Jēzu no Nācaretes, Tu, Dāvida dēls – kā man Jeruzalemē teica un es arī ticu –<br />
apžēlojies par mani!”<br />
14. Bet tie, pa priekšu esošie mācekļi viņam piedraudēja, lai viņš tik ļoti stipri nekliedz un<br />
jāklusē, tādēļ, ka tas saredzami ievērojamas vietas tuvumā rada pārāk lielu ievērību.<br />
15. Bet ubags to neievēroja un kliedza vēl daudz skaļāk: „Ak, Jēzu, Tu, Dāvida dēls,<br />
apžēlojies par mani!”<br />
16. Tad Es paliku stāvam un redzīgajam pavadonim liku, ka viņam aklais jāpieved pie Manis,<br />
kas tūlīt arī notika.<br />
17. Bet, kad viņš tika atvests Manā tuvumā, tad Es viņam teicu: „Ko tad tu gribi, kas Man tev<br />
jādara?”<br />
1<strong>8.</strong> Tad aklais runāja: „Kungs, lai es spēju redzēt!”<br />
19. Tad Es viņam teicu: „Tad topi redzīgs; tava ticība tev palīdzēja!”<br />
20. Un aklais tūlīt kļuva redzīgs, sekoja Man un slavēja Dievu, ka Viņš Man piešķīra tādu<br />
varu.<br />
169. KUNGS JĒRIKĀ, VIESNĪCĀ<br />
1. Bet uz jaunās ielas mums arī sekoja daudz ļaužu un redzēja, ko Es aklajam darīju, arī<br />
pārmēru brīnījās par to, slavēja Dievu un sekoja Man vietā, kas saucās Jērika; ko mācekļi<br />
neuzzināja ātrāk, līdz mēs sasniedzām seno pilsētu, kas izskatījās ļoti tuksnešaina un neauglīga,<br />
un kurā bija vairāk drupu, kā kādas labas un apdzīvojamas mājas.<br />
2. Kad mēs jau diezgan krēslā iegājām pilsētā, tad pie Manis pienāca cilvēki, kas pēc aklā<br />
izdziedināšanas Man sekoja un lūdza Mani, lai Es palieku pie viņiem.<br />
3. Bet Es teicu: „To Es gan darīšu, bet jūs visi savos dzīvokļos esat ļoti saspiesti, un mūsu ir<br />
daudz; tādēļ labāk vediet mūs kādā viesnīcā, kur mēs varam tikt uzņemti!”<br />
250
Change language