8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

14. Vecākiem no jums tas arī noteikti būs palicis atmiņā, ja arī ne tieši tas, ka viņš izmuka no
vecā Erodus un pēc 3 gadiem no Ēģiptes atkal atgriezās Nācaretē.
15. Un nu, redziet, vīrs, kas tagad dara lielās lietas, tikai caur savas gribas un vārda tīri
dievišķo varu, ir tas pats, pirms 30 gadiem Betlemē dzimušais jūdu ķēniņš un tas pats gudrais
zēns, kas pirms 20 gadiem templī visus pārsteidza.
16. Nu jūs reiz zināt to, kas attiecas uz Viņa izcelšanos un ar ko jums tagad tik neparastajā
Galilietī ir darīšana, un tas arī nepieciešams, lai par Viņu varētu labvēlīgi spriest.
17. Ko Viņš tagad dara, to jūs daļēji zināt. Bet parasti to, kas jums par viņa mācību un
darbiem tika paziņots, jūs vairāk kā pusi turējāt par pasakām un pārspīlējumiem, ko izdomājusi
tauta, kas Viņam pieķeras un Viņam tic. Un tieši te jūs ļoti maldāties!
18. Patiesi, es neesmu tas cilvēks, kā jūs arī mani labi pazīstat, kas pērk kaķi maisā. Tādēļ arī
es pats vairākās vietās ilgāku laiku gribēju ļoti sīki pārliecināties, kas patiesībā Viņš ir par vīru.
Un, redziet, es, kas tomēr arī rakstos esmu izglītots, nekad neatradu pie Viņa nekā aizdomīga,
kas ļoti bieži ir raksturīgs šarlatāniem, brīnumdariem un burvjiem!
19. Viņa mācības ir tikpat pilnīgas kā Mozus un praviešu. Savus brīnumus viņš dara tikai
tur, kur tas ir vajadzīgs, un nevienam neļauj par tiem samaksāt. Īsi un skaidri: Viņa spēcīgais
Vārds ir tīrākais Dieva Vārds. Viņa gudrība un Viņa darbi tāpat ir tikai Dieva gudrība un darbi,
tādēļ, ka nevienam cilvēkam nav iespējams tos izdarīt!
20. Kad es pirms vairāk kā pusgada ar Viņu un Viņa mācekļiem devos uz Betlemi, tad pie
vecās Dāvida pilsētas vārtiem sastapām daudz ubagu, jo tur tika svinēti kādi svētki. Šie abu
dzimumu nabagi vaimanādami lūdza mums dāvanas. Visvairāk kliedza pavisam sakropļotie bez
rokām un daži arī bez kājām. Es arī gribēju pēc iespējas viņiem palīdzēt.
21. Bet Viņš man deva saprast, ka tam vēl esot laiks, un tad jautāja nabagiem, vai viņi, ja viņi
kļūtu pilnīgi veseli, un viņiem būtu rokas un kājas, vai tad gribētu labāk pelnīt nepieciešamo
uzturu ar savu roku darbu. Visi apgalvoja, ka ja tas būtu iespējams, tad visi labāk dienu un nakti
strādātu, [ne]kā tikai vēl mirkli kādam lūgtu dāvanas. Bet tad Viņš teica: „Celieties augšā un
staigājiet, un meklējiet darbu!” Pēc šiem vārdiem visi no savām dažādām kaitēm acumirklī tika
izdziedināti. Aklie redzēja, kurlie un mēmie dzirdēja un runāja, tizlie uzleca kā jaunie brieži un
sakropļotie bez rokām un kājām saņēma pavisam jaunus locekļus, un tas viss bija acumirkļa
darbs! Bet es tūlīt ņēmu visus šos brīnumaini dziedinātos savā dienestā, tūlīt apdāvināju un
norādīju, kurp viņiem jāiet.
22. Ja pats esi bijis tādu un vēl simts citu darbu liecinieks, par kuriem reiz pat nevar teikt:
„Redzi, šie bija lielāki un ievērojamāki kā citi!” un, ja arī redzēji, ka Viņa gribai paklausa arī visi
dzīvnieki, visi elementi, visa daba, pat Saule, Mēness, zvaigznes un zemes jūras, kā paklausa arī
kalni, un Viņš Pats saka: „Es un Tēvs debesīs esam viens. Kas Mani redz, tad redz arī Tēvu. Kas
tad Man tic, tad gūs mūžīgu dzīvību, jo Es Pats Esmu Patiesība, Ceļš un Dzīvība!” Tad cilvēks ar
veseliem jutekļiem un veselu prātu tomēr nevar vairs šaubīties, ka tas ir tā, kā Viņš māca un kā
par Viņu pareģoja un mācīja visu tēvs Ādams, patriarhi un pravieši.
23. Es nu ticu Viņam pilnīgi un nešaubīgi un atļaujos to arī visas pasaules priekšā skaļi
apliecināt, jo man tam ir neapstrīdams pamats; cits var darīt, kā viņš grib! Tagad jūs īsumā
zināt svarīgāko, kas pilnā patiesībā attiecas uz lielo Galilieti un nu varat paši spriest, ko par
Viņu domāt un ticēt.”
7. LĀCARS NOSODA FARIZEJU REMDENĪBU
1. Otrais labais runātājs sacīja: „Jā, draugs Lācar, te es tev pavisam nevaru nepiekrist. Jo, ja
es būtu tavā vietā, es arī darītu tāpat kā tu! Bet tagad es to, kā katru citu labāku pārliecību, varu
18