8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

10. Redzi, tu nu mūsu daiļākā un neaizmirstamā draudzene, te man ir taisnība, un es
nevienam neļauju man to apstrīdēt, un, vismazāk, tev, ko Kungs izraudzīja par mūsu laimes un
vada-zvaigzni, un kurai tādēļ esam parādā cieņu un patiesu mīlestību! Tādēļ atstāj mani pie
manām labām tiesībām!”
11. Marija no Magdalēnas teica: „Jā, jā, šinī ziņā tev, augstais kungs, jau ir pilnīga taisnība,
bet es pati tāpēc vienmēr slavēšu, godāšu un pateikšos Kungam, manai vienīgai mīlestībai, ka
Viņš mani, lielu grēcinieci, padarīja par aklu un mēmu darba rīku! Bet, ja es būtu zinājusi, ka
Viņš esot šeit, augšā, tad es nebūtu uzdrošinājusies tuvoties Kungam, tā kā es esmu par daudz
dziļi pārliecināta par Viņa Mācības patiesību un par Viņa svēto, dievišķo būtību, un arī saprotu,
ka grēciniece, kāda es biju, nekad nav un nevar kļūt cienīga tuvoties Viņa svētākai personai.
12. Bet, pirmkārt, es nezināju, ka Kungs kopā ar saviem uzticīgiem mācekļiem šeit uzturas,
bet es zināju, ka šī kalna viesnīca ir viena no labākām visā Jeruzalemē. Un tādēļ, ka šī viesnīca
parasti tiek no svešiniekiem apmeklēta, tad es, kad jūs uz ielas mani apturējāt un apjautājāties
par labu viesnīcu, atvedu šeit, augšā, un tādēļ es pretendēju uz cilvēciska veida „paldies”, kas
man pienākas kā ceļa rādītājai uz labu viesnīcu, bet par to, ka jūs šeit augstākā mērā iemantojāt
Kunga žēlastību, man patiesi nenākas nekāda, lai cik niecīga pateicība, tā kā man nevarēja būt
nekāds nodoms jums to šeit sagādāt, pie kam, man nevarēja būt ne jausma, ka jūs to šeit
iemantosiet. Tādēļ vienīgi Kungam dodiet visu pateicību un visu godu; un tādēļ nepieminiet
mani, ko es jums pat sirsnīgi lūdzu!”
13. Pēc tam Es teicu: „Klausies, tu, Mana Marija! Tu nu runāji pavisam labi un pareizi, un tev
savā ziņā ir pilnīga taisnība, bet arī romiešiem ir viņu taisnība. Ka tu vienīgi Man piešķir visu
godu un visu pateicību, caur to tu rādi, ka tu esi pilnīgi piepildīta no patiesas pazemības gara un
tādēļ tev arī visi tavi grēki ir piedoti, bet arī romieši rāda, ka viņi ir caurstrāvoti ar tuvākā
mīlestības garu un ar to negrēko pret Mani, ka viņi tevi ar pateicību atceras, jo arī tu biji tikai
Manas mīlestības un Manas griba akls darbarīks.
14. Bet pie šīs izdevības Es jums visiem saku: Jums nav jāmeklē pateicība un gods pie
cilvēkiem, kuriem jūs Manā Vārdā darīsiet labu, tā kā arī Es Pats pie cilvēkiem to nemeklēju, jo
Tas, kas mīt Manī, ir Mans visaugstākais gods; bet, ja par Manā Vārdā parādītām augstākām
labdarībām cilvēki jūs apmelos un saņems ar nepateicību, tad Es viņiem to tāpat pierēķināšu, it
kā viņi Man Paša to būtu nodarījuši, jo kas Manis modinātu patiesu mācekli neciena, un viņam
Manā Vārdā nav pateicīgs, tas arī Mani, Kungu un Meistaru neciena un arī nav Man pateicīgs
par viņam parādīto žēlastību.
15. Jo, ja Es modinu mācekļus un praviešus, tas nenotiek vienīgi mācekļu un praviešu dēļ,
bet gan visu cilvēku dēļ, un tādēļ arī mācekļiem un praviešiem jātiek uzskatītiem par tiem, kas
viņi no Manis ir aicināti. Kas tad kādu mācekli vai pravieti uzņems Manā Vārdā, ar mīlestību un
pateicīgu cieņu, tam Es to arī tā pierēķināšu, it kā viņš tā būtu uzņēmis Mani Pašu, un tad viņš
reiz iemantos mācekļa un pravieša algu. Un šī alga patiesi nebūs niecīga!
16. Bet bēda arī tiem, neīstiem mācekļiem un praviešiem, kas līdzīgi farizejiem un augstiem
priesteriem liks cilvēkiem sevi godināt, un pat ar likumu no cilvēkiem to pieprasīt. Patiesi, tiem
jātiek uzskatītiem kā zagļiem un laupītājiem, un reiz visu eņģeļu priekšā kritīs lielā kaunā! Jo
vairāk viņi šajā pasaulē liks sevi godāt, jo lielāku kaunu viņi reiz sajutīs.
17. Tas jums visiem labi jāievēro un jūs to arī viegli varat, jo ja jūs Manu patiesas un tīras
tuvākā mīlestības bausli labi aplūkojat, tad jau veikli aptversiet, ka katram īstam un patiesam
cilvēkam, viņa līdzcilvēku smirdošā augstprātība dara visvairāk sāpes!”
51. GAIDĀMĀ TIESA
80