8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

4. Viens vīrs teica: „Kungs un meistar, šeit gan ir divas viesnīcas, bet to īpašnieki ir ļoti
mantkārīgi grieķi, kas visiem vienmēr prot izvilkt viņiem piederošo. Jau pie ieiešanas viņi sāk
apvaicāties, cik naudas un citus dārgumus viņi ved sev līdzi, un, ja ceļinieki saka, ka viņiem nav
daudz naudas, un vēl mazāk citi dārgumi, tad viņi vispār netiek uzņemti. Bet mēs redzējām, kas
tu esi un kāda vara tev ir no Dieva dota, un tā mums patiesi būtu žēl, ja arī tev šajā mūsu pilsētā
tā kas atgadītos. Bet mēs jau centīsimies, ka tu un tavi mācekļi, un draugi pie mums atrodi
iespējami labu pajumti un apkalpošanu.”
5. ES teicu: „Jūsu labā griba pie Manis ir uzskatīta jau kā darbi, tomēr Manī ir Dieva Gars,
un tas Man saka, kas Man darāms, un tā Man vajag pārnakšņot mantkārīgā grieķa pirmajā
lielajā viesnīcā. No sākuma viņš gan pretosies, bet vēlāk tomēr darīs to, ko Es gribu. Bet jūs gan
varat Mani līdz turienei pavadīt un arī dažas stundas pakavēties pie Manis!”
6. Vīrs teica: „Kungs, tu to gribi, un tā, lai tad arī notiek tava griba!”
7. Tad mēs devāmies tālāk pilsētā, un tad drīz arī sasniedzām galveno laukumu, uz kura
atrodas tā lielā un dārgā viesnīca, kuras saimnieks drīz arī iznāca no tās un jautāja, vai mēs
gribētu iegriezties pie viņa.
8. Un Es teicu: „Draugs, Es to gribu, bet zeltu un sudrabu tu tomēr pie Manis neatradīsi. Bet
Man ir pārpilnībā citi dārgumi, par kuriem līdz šim tev nav ne jausmas! Kad tu tos iepazīsi, tad
tavs zelts un sudrabs tev sāks kļūt pavisam pretīgs.”
9. Tad saimnieks, izlikdamies ļoti draudzīgs, teica: „Nu tad nāciet tikai iekšā, jo es ļoti labi
visu varu izlietot!”
10. Mēs nu tūlīt gājām mājā un apsēdāmies pie vairākiem galdiem. Kad mēs visi sveiki un
veseli atradāmies pie galdiem, un uz katra galda tika iededzināta lampa, tad saimnieks ļoti
laipni jautāja, ko mēs vēlētos ēst un dzert.
11. Un Es teicu: „Maize un vīns tev krājumā ir daudz, un vairāk mums šodien nevajag. Bet
tev vajag mums dot labu maizi un labāko vīnu, jo parastais viesu vīns, kuru tu par dārgu naudu
mēdz pasniegt, nav nekāds vīns, jo tas ir izgatavots no āboliem un bumbieriem, un no
ērkšķogām iegūto Es nedzeru. Bet tu mums drīksti pasniegt tikai to, kas gatavots no labām un
gatavām vīnogām, un, kas tīros ādas maisos tev ir bagātīgā krājumā!”
12. Saimnieks, nedaudz pārsteigts, teica: „Draugs, cik man labi zināms, tu vēl nekad nebiji
šajā apvidū, un tad arī nevari zināt, kāds vīns ir manā pagrabā! To tev vajag būt izpaudušam
kādam šejienes pilsonim, kas noteikti nav mans draugs, ar to gribēdams celt man neslavu. Saki
man viņa vārdu, lai es varu viņu sodīt, un es dāvinu jums visu, ko jūs šeit apēdīsiet!”
13. ES teicu: „Draugs, tu maldies, neviens cilvēks tevi nav nodevis! Es tavā mājā un visā tavā
plašā saimniecībā zinu vēl daudz vairāk; tomēr tagad par to neraizējies, lai mēs prasīto varam
ātri saņemt!”
14. Saimnieks teica: „Es maniem kalpiem jau pavēlēšu, un tūlīt viss būs, kā tu vēlies!”
170. SAIMNIEKA JAUTĀJUMI PAR KUNGU
1. Bet šeit saimnieks man līdzās pamanīja viņam pārāk labi pazīstamo aklo ubagu, un
redzēja, ka viņš nu bija redzīgs.
2. Viņš tūlīt piegāja tuvāk pie ubaga, viņu pamatīgāk aplūkoja un tad teica: „Tu kopš
dzimšanas biji akls, un, kā es to pārāk labi manu, nu redzi. Kas tev atvēra tavas acis un padarīja
tevi redzīgu?”
3. Ubags teica: „Šis Kungs šeit, kas tev prasīja īstu vīnu un labu maizi! Līksmojies, jo tevi
piemeklēja liela svētība, ka Viņš apmetās tavā viesnīcā, un tev tad Viņu arī jāapkalpo ar lielāko
uzmanību!”
251