14.08.2018 Views

8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

10. Bērni teica: „Bet kā tu to dari, ka tu ar tavu garu vari sevi visur pārcelt, un tad visu<br />

redzēt, dzirdēt un pazīt? Tas ir iespējams vienīgi tikai Dievam. Vai tad tev, līdzīgi praviešiem,<br />

laiku pa laikam tevī ir Dieva Gars? Jo pravieši, kad viņi pareģoja, kā mums tas mācīts, tika pildīti<br />

ar Dieva Garu. Vai varbūt arī tu esi pravietis?”<br />

11. ES teicu: „Jā, jūs, Mani mīļie bērni! Kas Es īstenībā esmu, ja Es jums to arī teiktu, jūs to<br />

vēl neaptvertu. Bet ar Dieva Garu Manī, tā ir taisnība, jo bez tā neviens cilvēks nevar darīt kaut<br />

ko patiesi labu un svētīgu. Bet mājās pie jūsu vecākiem mēs iepazīsimies vēl tuvāk.<br />

12. Bet, redziet, tur tālumā mums pretī jau tieši nāk jūsu vecāki; jo no jātnieka viņi jau<br />

uzzināja, ka jūs sveiki un veseli atrodaties pie mums! Ja jūs nu gribat, variet steigties viņiem<br />

pretī un viņiem teikt, ka mēs visi iegriezīsimies pie viņiem!”<br />

13. Kad bērni no Manis to dzirdēja un tālumā ieraudzīja savus vecākus, tad viņi sāka skriet<br />

viņiem pretī, un vecākiem par lielu prieku, arī drīz bija pie viņiem. Bet mēs nesteidzāmies; jo<br />

apvidus, tādēļ, ka bija augstiene, šeit bija ļoti skaists, un romiešiem bija pietiekami ko skatīt un<br />

apbrīnot, un Lācaram un abiem ar mums kopā ceļojošiem viesnīcniekiem, bija pietiekami<br />

viņiem ko paskaidrot.<br />

14. Kad vecāki no bērniem uzzināja, ka mēs viņus atbrīvojām no karavīru rupjām rokām,<br />

un, ka mēs iegriezīsimies viesnīcā, tad viņi pagriezās, kopā ar bērniem steidzās mājās, lai līdz<br />

mūsu saņemšanai visu sagatavotu, un pēc iespējas labāk varētu mūs pacienāt. Protams, viņiem<br />

gan nebija daudz laika, tā kā no mūsu atrašanās vietas līdz viesnīcai bija tikai pusstundas ceļa<br />

attālums, bet mēs, kā jau teikts, nesteidzāmies; tā kā romieši šo apvidu Betlēmes tuvumā atrada<br />

par ļoti ievērojamu un drīz par šo un to apjautājās.<br />

15. Tādēļ ceļā līdz viesnīcai mēs pavadījām labu stundu, un tā tas īpašniekiem bija laiks līdz<br />

mūsu ierašanos nepieciešamo nokārtot un sagatavot. Tika nokauts trekns teļš, un mums labi<br />

pagatavots, un vēl dažs kas cits.<br />

16. Bet, kad mēs jau pienācām ļoti tuvu viesnīcai, tad abi vecāki kopā ar viņu septiņiem<br />

bērniem steidzās mums pretī; pieklājīgi sveicināja, un asarām acīs pateicās par labdarību, ko<br />

viņiem parādījām, izglābjot bērnus.<br />

17. Tāpat arī bērni vēlreiz sirsnīgi mums pateicās un vecākiem, norādīdami uz Mani, teica:<br />

„Šis ir tas brīnišķīgais dziednieks, kas tikai noglāstot, izdziedināja mūsu ievainotās rokas, un<br />

mums arī pasolīja pilnīgi izdziedināt mūsu nabaga vecmāmiņu, un arī mūsu kalpu. Viņam vajag<br />

būt lielam ar Dieva Garu svētītam gudram, jo viņš zina visu, kas kaut kur pasaulē ir un notiek!”<br />

1<strong>8.</strong> Pēc tam vecāki pienāca pie Manis un teica: „Vēlreiz tev, tu redzami <strong>lielais</strong> cilvēku draugs,<br />

mūsu sirsnīgākais paldies par lielo labdarību, ko tu parādīji mūsu bērniem, un mēs tad arī<br />

lūdzam tevi, ka tu vēlētos palīdzēt arī mūsu vecai mātei, un, ja iespējams, arī mūsu krietnam<br />

kalpam, jo mēs stingri un nesaudzīgi ticam mūsu bērniem, ko viņi mums pateica par tevi, un<br />

mūsu ticību spēcina arī mums labi pazīstamā Lācara no Betānijas un abu mums tāpat<br />

pazīstamo saimnieku, klātbūtne. Jo šie vīri tik viegli nebūtu pie mums nākuši, ja tu viņus šeit<br />

neatvestu. Bet citus kungus mēs vēl tuvāk nepazīstam; tikai pēc apģērba redzam, ka viņi ir<br />

romieši un grieķi. Arī viņi šeit ir atnākuši tikai tev par prieku, jo tik ievērojami romieši tik viegli<br />

neiet vairākas stundas kājām. Bet, lai nu ir, kā ir, tu katrā ziņā esi vairāk kā tu šķiet esam! Jūs<br />

noteikti nākat no Betānijas apvidus un būsiet noguruši. Vai negribat nākt mājā un tajā<br />

atpūsties, līdz pusdienas būs pilnīgi pagatavotas?”<br />

19. ES teicu: „Redzi, šeit jūsu augļo koku ēnā un brīvā dabā ir patīkami atpūsties, un te arī ir<br />

daudz galdu un solu, ko mēs varam izmantot! Bet Es arī reizē zinu, ka kapteinis zirgā šeit<br />

ieradies nedaudz ātrāk, kā mēs no Betānijas, ar kuru šiem valstsvīriem no Romas ir kas<br />

nokārtojams. Viņš kopā ar diviem biedriem nu spēcinās ar maizi un vīnu, un mēs negribam<br />

viņu pie tā traucēt; kad viņš būs spēcinājies, tad lai nāk ārā un aprunājas ar šiem romiešiem.”<br />

112. SLIMNIEKU DZIEDINĀŠANA VIESNĪCĀ<br />

167

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!