8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

11. Bet nu atkal ejam ārā brīvā dabā! Jo visi klātesošie nu drīz no savā telpām nāks šajā zālē;
bet iepriekš Es ar jums, nedaudzajiem, gribu jau atrasties ārā.”
12. Kad Es ar Maniem Saviem mācekļiem un tieši ar Pēteri, Jāni, Andreju, Jēkabu un Mateju
sarunājos, tad pie mums arī pienāca mūsu Lācars un sveicināja Mani, un Man jautāja, kad Es
vēlētos baudīt brokastis.
13. Un Es teicu: „Drīz pēc Saules lēkta, tā kā Es līdz vakaram došos kādā vietā, no kuras mēs
tad atgriezīsimies tikai vakarā; bet pašu vietu, kuru mēs apmeklēsim, jūs uzzināsiet vēlāk.”
14. Kad Lācars to dzirdēja, viņš gāja un visu nokārtoja; bet Es kopā ar tiem dažiem
mācekļiem tūlīt gāju ārā, un Lācars Man drīz sekoja.
101. DZĒRVJU BARS
1. Apmēram tūkstoš soļu attālumā no Betānijas pilsētiņas atradās kāds brīvs pakalns, kas
piederēja pie Lācara īpašuma. Mēs devāmies uz to, un drīz nu viegli tajā arī uzkāpām, tā kā tas
tieši nebija sevišķi augsts, bet tā kā tas bija pavisam klajš, tad tas piedēvēja brīnišķu panorāmu,
un no tā pavisam labi redzēja līdz Jeruzalemei.
2. Kad mēs atradāmies pavisam virsotnē, tad mēs no ziemeļrietumiem gaisā ieraudzījām
nākam lielu dzērvju baru, un Lācars domāja, ka tā esot reta parādība, redzēt šos putnus
dodamies tālāk tik agrā rītā, jo parasti viņi lido apkārt tikai ap pusdienas laiku, bet visvairāk
pēcpusdienas stundās. Tam vajagot nozīmēt kaut ko pavisam sevišķu, jo šiem putniem esot ļoti
ass instinkts, un jau dienām ilgi iepriekš jūt kādas viņiem draudošas briesmas dabā, kur visi
savas barības dēļ uzturas, gatavojas ceļam un pēc viņu vadoņa dotas zīmes, pēkšņi paceļas un
dodas kādā drošākā vietā.
3. ES teicu: „Tu šo putnu dabu patiesi esi ļoti labi novērojis, un tas šiem putniem ir dots;
bet šeit viņi rāda arī kaut ko citu. Ja tu labi pārzinātu atbilstību starp garu un dabas pasauli –
kas tev jau vēl būs -, tad tu arī šī rīta dzērvju lidojuma īsteno nozīmi pavisam saprastu; bet tā tu
saproti tikai to, ko tu caur pieredzi zini par šo putnu dabu.
4. Bet nu labi ievērojiet, ko šie, parasti, ārkārtīgi uzmanīgi putni, darīs, jo viņi lidos tieši
pāri mums!”
5. Pēc tam mēs uzmanīgi sekojām šo putnu lidojumam, kā tas skaistākā kārtībā mums
tuvojās. Garajā kāsī bija ap 100 putnu, un precīzi septiņi veidoja īsu leņķa rindu, kas vienmēr
pastāvēja no veciem, spēcīgiem un, zināmā kārtā, pieredzējušiem vīriešu kārtas vadoņiem.
6. Kad dzērvju kāsis lidinājās virs mūsu galvām, mazākais, pie 40 vīru augstumā, tad tas
apstājās, kāsis atraisījās, un tās 107 dzērves sāka lidot apļos, un nolaidās zemāk un zemāk, un
to tik ilgi, līdz tās virs mums lidoja apkārt tikko septiņu vīru augstumā, un caur savu tieši ne ļoti
labskanīgo dziesmu, mums zināmā veidā parādīja godu. Tas turpinājās pāris minūtes ilgi, un
tad putni nolaidās lejā zem pakalna, līdzenumā, kur atradās diezgan liels dīķis, no kura Lācars
mājas vajadzībām vilka zivis, kuras, protams, piederēja tikai parastām. Šajā dīķī putni dzēra cik
daudz tas bija vajadzīgs viņu tālākam lidojumam. Kad visi redzami bija padzēruši, tad tie
septiņi vecākie deva labi zināmo zīmi doties ceļā, un visi putni pēkšņi pacēlās gaisā, bet pirms
aizlidošanas, vēl dažas reizes aplidoja ap pakalnu, uz kura mēs atradāmies. Bet pēc tam,
lidodami apļos, viņi ātri pacēlās sākotnējā augstumā, tur tūlīt izveidoja iepriekšējo rindas
kārtību, un tad devās pret ziemeļaustrumiem, tikai diezgan lielā attālumā viņi sava lidojuma
virzienu mainīja, un devās uz dienvidaustrumiem un pazuda mūsu skatiem.
7. Te Lācars vēlreiz teica: „Kungs un Meistar, ja to tā īsti uzmanīgi aplūko, tad arī tas ir
pilnīgs brīnums!”
8. ES teicu: „Kā tu vēlētos Man to izskaidrot tikai pēc tava prāta?”
150