Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
garīgam, jo tikai viņa garīgais un nekad viņa miesīgais, var redzēt, dzirdēt un runāt ar patiesu<br />
garu.<br />
<strong>8.</strong> Bet tu nu vēl esi ļoti materiāls, un tavs tīri garīgais tevī vēl ir ļoti neattīstīts. Tādēļ šeit ir<br />
svarīgi pie tevis uz dažiem acumirkļiem spēcināt tavu apslēpto iekšējo, kas ir garīgs, un zināmā<br />
mērā padarīt redzēt spējīgu ārpus tavas matērijas, un tad tu redzēsi ne tikai vienu, bet gan ļoti<br />
daudzus garus, viņus dzirdēsi un arī sarunāsies. Ja tu tam piekrīti, tad man arī tam ir<br />
pietiekams spēks tevi pēkšņi pārcelt tādā stāvoklī, kurā tu redzēsi, dzirdēsi un varēsi<br />
sarunāties ar nomirušo dvēselēm.”<br />
9. Kad kapteinis dzirdēja Rafaelu tā runājam, tad viņš teica: „Pavisam labi, ja tu to spēj,<br />
nekaitējot manas miesas veselībai, tad dari to!”<br />
133. KAPTEIŅA ZIŅOJUMS PAR GAIŠREDZĪBĀ SKATĪTO<br />
1. Te Rafaels izstiepa rokas virs kapteiņa un vienlaikus arī virs viņa pavadoņiem, un virs<br />
tiem dažiem Jāņa mācekļiem, [un] acumirklī viņu iekšējā redze tika atvērta un viņi tūlīt redzēja<br />
daudzus viņiem labi pazīstamus garus, un mācekļiem parādījās arī Jānis, pamācīja viņus par<br />
Mani un pārmeta viņiem viņu neticību.<br />
2. Bet kapteinim parādījās arī viņa tēvs un laimīgs viņu apsveica, ka viņš jau materiālā<br />
zemē ir atradis savai dvēselei visaugstāko un mūžīgo dzīvības laimi, un ar ļoti pārliecinošiem<br />
vārdiem mudināja, ka šo laimi viņam nav jāupurē kādai pārejošai zemes laimei. Kapteinis<br />
viņam to arī uz svinīgāko apsolīja.<br />
3. Pēc tam Rafaels gaišredzīgos atkal pamodināja no viņu ekstāzes un, proti, ar pilnīgu<br />
atcerēšanos par visu redzēto un dzirdēto.<br />
4. Kad pamodinātie nu atkal atradās dabīgā stāvoklī, tad kapteinis teica: „Ak, tas bija kā<br />
gaišs sapnis! Bet tomēr bija liela starpība starp kādu sapni un šo, redzēto; jo sapnī sapņojošam<br />
reti parādās cilvēki, kas jau ir miruši, bet gan visvairāk tomēr tikai tādi, kuri vēl dzīvo šajā<br />
pasaulē, un ļoti bieži arī tādi, par kuriem nezina, vai viņi miesīgi vēl dzīvo, vai arī ir jau miruši.<br />
Sapnī apkārtne ir vairāk fantastiska veida, un tā nav pastāvīga, tāpat kā dzīvnieki un stādi, un<br />
ātri mainās.<br />
5. Bet te tā lieta bija pavisam citāda! Jo, pirmkārt, es neatrados kā kādā vienmēr tikai<br />
slimīgā stāvoklī, bet gan tikai kā pilnīgi pastāvīgi dabīgā stāvoklī, un, otrkārt, viss, ko es redzēju,<br />
bija ļoti pastāvīgs un arī cilvēki bija pilnīgi cilvēki. Viņu valoda bija laba, patiesa un nopietna, un<br />
viņi man ļoti labi deva saprast, ka viņi nav sapņveidīgā nezināšanā par visu to, ko es uz zemes<br />
domāju, gribu un daru.<br />
6. Bet vienlaicīgi es redzēju manus pavadoņus, saimnieku un tos dažus Jāņa mācekļus,<br />
redzēju arī Meistaru un dzirdēju, ko viņš viņiem saka.<br />
7. Tāpat es redzēju arī saimnieka senčus līdz desmitam augumam, un starp viņiem<br />
ķēnišķus stāvus, kas ar viņu runāja kādā vairāk slepenā valodā, kuru es nesapratu.<br />
<strong>8.</strong> Apkārtne līdzinājās kādai laicīgai. Bija redzami skaisti kalni, lauki, vīna kalni un daudzas<br />
dzīvojamās mājas, kas izskatījās ļoti skaistas un labi kārtotas, un ļoti plašais apvidus bija labi<br />
apgaismots, kaut gan pie gaiši zilā firnamenta es nevarēju atklāt nevienu mirdzošu debess<br />
spīdekli. Bet dīvainākais bija, ka visā skaidri saredzamā garu apkārtnē, es varēju ieraudzīt arī<br />
dažu ko no šīs materiālās apkārtnes, bet tikai kā uz momentu, un garu apkārtne tomēr palika<br />
nemainīga, un tas viss man jau pietiekami pierāda, ka manis redzētais nebija tukšs sapnis, bet<br />
gan patiesība.<br />
9. Tagad man tikai svarīgi, vai arī citi uzticami un patiesi redzēja un dzirdēja to pašu! Ja<br />
viņi to uzticami un patiesi darīja, tad mūsu priekšā pilnīgākā patiesībā ir skaidrs vairāk kā<br />
197