14.08.2018 Views

8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

šajā vakarā mirdzēja tik spēcīgi, ka, spilgtās gaismas dēļ, mēs pie firmamenta vairs nevarējām<br />

redzēt nevienu zvaigzni.<br />

<strong>8.</strong> Bet, kad mākonis savu gaismu pastiprināja, mēs visi kļuvām ārkārtīgi aizkustināti, un<br />

mūsu priesteris, kā lūgdams, pacēla pret mākonīti augšā rokas un teica: „Ak, tu, mīļais un<br />

svētais mākonīti, arī šodien vērs uz mums kādu mierinošu vārdiņu!”<br />

9. Un mēs visi tūlīt dzirdējām sekojošus, skaidri izteiktus vārdus: „Kas gaismu meklē, tas to<br />

arī atrod, un tā nāk pie viņa dzīvība viņa nāves naktī un dara viņu dzīvu. Turpmāk meklējiet<br />

gaismu pareizā nopietnībā, un jūs to atradīsiet tur, no kurienes jūs to trešo reizi redzējāt<br />

nākam! Šī sala tagad gan vēl neievērojama, bet tomēr no tās uz visām zemes tautām tiek dota<br />

liela gaisma, un tā kļūs Dieva noslēpumu un Viņa plāna ar cilvēkiem, ievērojama vieta, un iegūs<br />

lielu slavu. Bet tu, vecais priesteri, izved savu nodomu, un cilvēku sirdīs sagatavo Man<br />

mājvietu.”<br />

10. Pēc šiem vārdiem mākonītis atkal apklusa, drīz pēc tam arī atstāja manu torņa māju, un<br />

atkal devās atpakaļ uz austrumiem, kā abas pirmās reizes. Mēs vēl kādu veselu stundu<br />

lūkojāmies uz vietu, kur mākonītis pazuda mūsu acīm, it kā gribēdami to vēlreiz ieraudzīt; bet<br />

tas bija veltīgi. Bet dīvaini bija, ka drīz pēc brīnumainā mākonīša izzušanas, pacēlās spēcīgs<br />

dienvidaustrumu vējš un jūrā sacēla lielus viļņus, kas mani piespieda likt aizdedzināt gaismas<br />

pannu. Mēs vēl ilgāk būtu palikuši kopā uz balkona, ja vējš nesāktu pūst vienmēr straujāk; bet<br />

tā kā pēc kādas stundas tas kļuva pārāk spēcīgs, tad mums neatlika nekas cits, kā atkal doties<br />

mājā.<br />

11. Es priesteri ar viņa pavadoņiem lūdzu kopā ar mani vakariņot.<br />

12. Bet viņš atvainojās un teica: „Man šodien vēl daudz jādomā par mana nodoma izvešanu,<br />

kā arī par no mākonīša dzirdēto vārdu nozīmi, un pie tam es nedrīkstu apgrūtināt māgu. Bet rīt<br />

es šeit ieradīšos brokastīs!”<br />

13. Ar to viņš atvadījās un ar saviem pavadoņiem gāja lejā, ciematā, bet mēs sēdāmies pie<br />

ēdamgalda un baudījām vakariņas.<br />

14. Pats par sevi saprotams, ka mēs gandrīz līdz pusnaktij viens ar otru daudz runājām par<br />

trīsreizējo, vienādo parādību, kas pēc tam vairs neatkārtojās, kā arī par mūsu vecā priestera<br />

nodoma izvešanu.<br />

15. Tikai pēc tam mēs devāmies pie miera, kuru vairākkārt iztraucēja spēcīgas vēja<br />

brāzmas, tomēr no rīta gājām ārā pavisam spēcināti.<br />

16. Priesteris, kā viņš to solīja, arī atnāca brokastīs, un arī mums pastāstīja savu nakts<br />

pārdomu rezultātus. Un viņš nepalika stāvam pie sava nodoma, bet gan jau šajā dienā sāka<br />

strādāt pie realizēšanas, kādam nolūkam viņam labi pakalpoja brīnumainās parādības. Un<br />

šodien manā ciemā vairs neredz nevienu Zevu un Apolonu, un priesterim, līdzīgi kā kādam<br />

Platonam, nu jau ir daudzi mācekļi, kuriem viņš māca pazīt jūdu Dievu. –<br />

17. Te nu uzticami un patiesi ir atstāstīts dīvainais notikums, kuru Patmā daudzi redzēja.<br />

Bet kā tas īstenībā rādās un, ko tas nozīmēja, to Tu, mīļais Kungs un Meistar, gan zināsi<br />

vislabāk! Ja Tu mums par to vēlētos dot kādu izskaidrojumu, tad tas mūs padarītu augstākā<br />

mērā laimīgus. – Kungs, piedod man garlaicīgā stāstījuma veidu.”<br />

1<strong>8.</strong> ES teicu: „Tu visu pastāstīji pavisam labi; bet nu liec ienākt tavam vecam kalpotājam, un<br />

tad Es apgaismošu to parādību Patmā.”<br />

19. Pēc tam tika ievests vecais kalpotājs, un viņš pienāca pie mūsu galda.<br />

181. DABAS FILOZOFISKIE UZSKATI<br />

270

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!