8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

palīdzību, tā kā arī tu Man neko neesi darījis, ne brīvprātīgi ticot Man, ne ar patiesu mīlestību
cilvēku svētībai, bet gan skrēji pasaulē tikai savam zemes labumam. Un vēl mazāk tu tam
jebkad tiki saukts un aicināts! Jo tikai sevis paša dēļ devies briesmās, tad nu arī pats sev palīdzi,
jeb, lai tev palīdz tie, kas tevi sūtīja.”
15. Gan arī Mani īstenie mācekļi Manā patiesā vārda dēļ ar pasaules cilvēkiem nu nākamībā
ar daudziem, šķietami Manā Vārdā, neīstiem praviešiem un skolotājiem pārcietīs daudzas
likstas un vajāšanas, bet pie tam, viņi vienmēr varēs rēķināties ar Manu palīdzību un Manu
sevišķu palīdzību un algu, - bet pasaule un tās pravieši – nekad! Viņi varēs sevi aizsargāt un būt
droši no briesmām vienīgi ar zobenu rokās; bet beigās tas nozīmēs: Kas zobenu nes, tas no
zobena arī krīt!”
200. SKOLOTĀJU PAMĀCĪBAS
1. (Kungs: ) „Un, redzi, to tev un jums visiem, šeit klātesošiem, saka nu Tas, kam kopš
mūžības no Sevis Paša ir dota visa vara Debesīs un uz Zemes, un jūs arī varat tam ticēt, ka Es
darīšu visu, ko Es jums apsolīju; un tā jums nav jārūpējas ne par ko citu, kā, ka jūs Manu Mācību
tautām nododat tikpat tīru, kā jūs to no Manis dzirdat.
2. Bet Es par velti jums dodu Mācību un varu Manā Vārdā darīt brīnumdarbus, un jums to
visu arī ļaudīm jādara par velti! Bet, ja cilvēki Mana Vārda dēļ jūs mīlēs un visā draudzībā
gribēs jums pakalpot, tad jūs draudzību jau drīkstat tā pieņemt, kā tas no Mozus ir atļauts; jo,
kas mīlestībai kalpo ar mīlestību un tā patiesam Dieva altārim uz Zemes, tam arī no altāra
jādzīvo!
3. Kas aiz patiesas mīlestības kādam Manis aicinātam skolotājam, kalpam un pravietim
darīs kaut ko labu, to arī Es pieņemšu tā, ka viņš to darītu man, un viņš mantos pravieša algu;
jo, ja Es jau tiem, kas savā nevainībā un pašu nepelnītā aklumā nes upuri neīstiem skolotājiem
un praviešiem, to bagātīgi atlīdzinu, tādēļ, ka viņi tic, caur to darām patīkamu Dievam, tad Es
tiem jo bagātīgāk atlīdzināšu, kas aiz patiesas un tīras mīlestības uz Mani ko labu izdara tiem,
kurus Es viņiem sūtu un viņiem atmodinu.
4. Un tā arī jūs nākamībā tiem, kas pie jums atradīs mierinājumu un palīdzību, un pēc
senas parašas un ieraduma jums jautās, kāds upuris viņiem par to jums samaksājams, variet
teikt: „Mēs jums to darījām no mīlestības Dievā, kas mums par velti piešķīra tādu varenu
žēlastību! Bet, ja arī jūsos ir Dieva mīlestība, kuru jūs caur mums iepazināt, tad dariet, ko šī
mīlestība jums pavēl; jo mums apkārt ir daudz nabago, kuriem vajadzīga jūsu mīlestība! Bet par
to, ko mēs Kunga Vārdā jums darījām, vairs nepastāv nekāds rēķins, kā pastāvēja iepriekš, bet
gan mēs to nu līdz laiku beigām darām par velti, tādēļ, ka tādu nenovērtējamu žēlastību mēs no
Dieva mantojam par velti katra cilvēka labumam, kas dzīvi tic mūsu sludinātam Dievam, tur
Viņa baušļus, Viņu pār visu mīl, un savu tuvāko, kā sevi pašu!”
5. Ja tad cilvēki brīvprātīgi, aiz mīlestības, jums šo un to darīs un dos, tad jūs to bez
pārdomām arī visā mīlestībā un draudzībā varat pieņemt. Bet no nabagiem jums arī zem šiem
noteikumiem nekas nav jāpieņem, bet gan bez tam vēl visā mīlestībā un draudzībā viņus
jāatbalsta, lai viņi pilnīgi ierauga Dieva mūžīgo mīlestību un draudzību!
6. Tagad Es jums, tieši essejiešiem, pasludināju to, kā nākamībā visam jābūt un arī būs, un
kas Maniem patiesiem mācekļiem darāms un sagaidāms – un tā mēs nu varam šo pakalnu
atstāt un doties lejā, viesnīcā, mums jau pagatavotās brokastīs! Pēc tam mēs tad īsti ķersimies
pie darba, kura dēļ jūs pilnā ticībā Man lūdzāt nākt pie jums.
7. Bet, ko Es šeit jums teicu, to pagaidām paturiet pie sevis, tā kā arī Es jums te uz šī
pakalna to uzticēju bez svešiem lieciniekiem; tomēr tiem, kas arī ies jūsu pēdās, jums viņus par
299