Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
noteiktu iepriekš paziņotu, ka šis vai tas, kā pavisam droši notiks, tad jūs nebūtu paredzēti kļūt<br />
[par] Dieva bērniem, un Es Savā Garā nebūtu jūsu Tēvs.<br />
10. Atskatieties atpakaļ uz visiem praviešiem, kuri pareģoja nākotni, vai kāds jebkad kaut<br />
ko pareģoja kā nenovēršamu?! Katrs savus pareģojumus uzstādīja tikai zem zināmiem<br />
noteikumiem, kas vienmēr attiecās uz cilvēku labošanos vai pasliktināšanos. Tikai Mana miesā<br />
tapšana, viņu svētībai, cilvēkiem tika pareģota kā pavisam noteikta, bez viņu gribas un<br />
darbības, tādēļ tas arī ir tikai Mans darbs; bet, kaut gan tas tā ir, tad Es nu tomēr katra vienam,<br />
kas to tikai grib, ļauju piedalīties šajā Manā lielā darbā.<br />
11. Jonosam, Mana Gara mudinātam, vajadzēja iet pie niniviešiem un viņiem pasludināt viņu<br />
bojā eju, ja viņi nocietinātos ļaunumā. Viņš to darīja nelabprāt, tā kā viņš, kā pravietis, labi<br />
zināja, ka Mana iepriekš pasludināšana vienmēr balstās uz noteikumiem. Bet Ninives tauta<br />
labojās, un Mans piedraudējums, dabīgi, izpalika, kas sadusmoja pat Jonosu.<br />
12. Līdzīgi notika ar pravieti Jeremiju, Hilkiasa dēlu, Benjamina zemē, kuru Es aicināju jūdu<br />
ķēniņa Jozia, Amona dēla, laikā, viņa valdīšanas 13. gadā, un tā arī ķēniņa Jojakima, Josia dēla,<br />
un ķēniņa Zedekija, arī Josia dēla, jūdu ķēniņa, valdīšanas 11 gadu beigās, un līdz Jeruzalemes<br />
krišanai piektajā mēnesī. Jā, šie praviešu pareģojumi daudzkārt piepildījās, un sekoja verdzība,<br />
bet ne tādēļ, ka Es toreizējiem, Mani pavisam aizmirsušiem jūdiem, caur minētiem praviešiem<br />
iepriekš to liku pasludināt, bet gan tādēļ, ka jūdi nelabojās, praviešus tikai izsmēja un nolamāja,<br />
un beigās pat vajāja, tā, ka beigās viņš pats saīga un visu uzrakstīto iznīcināja, un tad Es viņam<br />
atkal no jauna liku visu uzrakstīt.<br />
13. Tātad, jūdi paši bija vainīgi, ka pie viņu lielāko daļu piepildījās tas, kas viņiem tika<br />
pavēstīts. Bet daudzajiem jūdiem, kas patiesi labojās, Jeremija pareģojuma ļaunā daļa<br />
nepiepildījās, bet gan tikai labā.<br />
14. Un tā viss, ko Es jums pareģoju un vēl pareģošu, pats par sevi saprotams, nepieciešami<br />
sadalās divās daļās, un piepildīsies vai nu labais vai sliktais; tāpat arī laiks nekad netiek kā<br />
stingri norādīts, bet gan seko pilnīgi pēc cilvēku gribas un rīcības. Jo, kā Es kādai, lai cik<br />
izvirtušai tautai, varētu teikt: „Tādēļ, ka tu esi tik ļauna, un neievēro Manus nopietnos<br />
brīdinājumus, tad tev, rēķinot no šodienas, 7 dienās ar zibeni un pērkonu, ar piķi un sēru, jātiek<br />
no Zemes iznīdētai!” – Bet, ja tauta to ļoti ņemtu pie sirds, maisā un pelnos nožēlotu savus<br />
grēkus, un vērstos pie Manis?! Vai pie tādiem apstākļiem Es septītā dienā arī vēl izpildītu Manu<br />
piedraudējumu, tādēļ, ka Es Pats to pasludināju? Ak, nē, bet gan Es tautu apžēlotu, svētītu un<br />
nesodītu.<br />
15. Jūs redzējāt zīmes, un zināt, ko Es Pats pareģoju par Jeruzalemes nākotni, bet tādēļ no tā<br />
vēl nav sekas, ka tam tā pavisam no teikti nemainīgi arī vajag notikt, bet gan tas viss būs<br />
atkarīgs no jūsu un templiešu gribas un rīcības.”<br />
16. Farizejs te teica: „Bet, Kungs, bet Sev tev tomēr vajag pavisam noteikti pieņemt, vai jūdi<br />
un templieši labosies vai nelabosies, un pēc tā tad arī teikt, vai pār viņiem norādītā tiesa vai nu<br />
nenāks, vai noteikti nāks.”<br />
17. ES teicu: „Jā, kā cilvēks, tu tā domā – bet Es te domāju pavisam citādi! Vai tu šur un tur<br />
rakstos vēl nekad neesi lasījis, kur teikts: „Un Dievs no šīs tautas novērsa Savu vaigu.”?! Bet kas<br />
ar to gribēts teikt? Redzi, ar to gribēts teikt tik daudz: Ja kāda tauta ir reizi, divas, trīs līdz<br />
septiņas reizes brīdināta, tad pēc tam vairs nē, Es redzu, ko tā grib un ko tad dara; īsi un labi,<br />
tauta vai katrs cilvēks par sevi var gribēt un darīt, kas tai patīk, un Es neko nepieņemu<br />
zināšanai, līdz viņš vai nu pilnīgi labojas, vai līdz viņa grēku pilnam mēram. Ko tad kāda tauta<br />
vai arī cilvēks grib un dara, tā viņam arī būs! Jo Es uz zemes jau tā esmu ierīkojis, ka pēc cilvēka<br />
rīcības veida, pašam no sevis vajag nākt sekām.<br />
1<strong>8.</strong> Un tā arī pienāks rītdiena, bez kā Man nu vajag jums pareģot, kā tā izskatīsies. Ja arī<br />
palaikam tīri gaismas gari cilvēkiem kaut ko pareģos, tad tomēr tas arī paliek pie tā, ko Es jums<br />
nu teicu. Bet tā kā mēs šodien pietiekami par dažu ko pārrunājām, tad nu atkal reiz dodamies<br />
pie miera, un caur miegu spēcinām savus iekšējos orgānus.”<br />
148
Change language