8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

22. Un Rokluss teica pēc tam: „Piedot saviem līdzcilvēkiem arī tad, ja viņi nesaprot savu
netaisnību un negrib vērst par labu, ir Dievam patīkams darbs, un tā, pēc Dieva gribas, mums
vēl vairāk ir pienākums piedot tiem ienaidniekiem, kas saprot mums nodarīto netaisnību, un,
kam ir stipra griba pēc iespējas to atkal vērst par labu. Tādēļ jums abiem no mums viss tiek
piedots; bet, skatieties, arī labojiet katru netaisnību, ko jūs kādam nodarījāt, un Dievs tas Kungs
arī tad jums parādīs žēlastību, ja jūs savus, cilvēkiem nodarītos lielos grēkus vairs nevarat
labot, tādēļ, ka viņi vairs neatrodas starp šaipusē dzīvojošajiem!”
23. Abi apsolīja darīt visu iespējamo, pēc tam ņēma savas lietas, un kopā ar saviem
kalpotājiem, tūlīt devās atpakaļceļā.
211. ROKLUSS UN LAUPĪTĀJI
1. Pēc tam Rokluss pievērsās vēl klātesošajiem galvenajiem laupītājiem un viņiem teica,
kas viņiem nu būtu darāms, ja viņi grib izbēgt Dieva dusmām. Un viņi arī tūlīt bija gatavi darīt
visu, ko viņš, kā šīs vietas priekšnieks, no viņiem prasīs; tikai lai viņš no viņiem neprasa nekā
neiespējama.
2. Pēc tam Rokluss teica: „Sevišķi pēdējās sešās nedēļās jūs uz ceļiem, kas veda šeit, no
parasti netaisnīgi ņemtām nodevām, ieguvāt lielu laupījumu, un tad arī nabagus reti pilnīgi
saudzējāt. Lielākā daļa vēl atrodas šeit. Ejiet nu pie viņiem visiem, bagātiem kā nabagiem,
atdodiet atpakaļ ņemtās nodevas, un turpmāk nekad ne no viena neprasiet nodevas, un arī
jums jūsu grēkiem jātiek piedotiem!”
3. Viens no viņiem teica: „Šīs vietas priekšniek! Mēs darīsim, kā tu mums to pavēlēji; bet
mēs šo ļauno amatu piekopām jau vairāk kā 30 gadus, un ar to jau ieguvām ļoti lielu bagātību,
kuru pie labākās gribas vairs nevaram atgriezt atpakaļ to likumīgiem īpašniekiem, tādēļ, ka
mēs nezinām, kur viņi mīt, un vai viņi vēl ir dzīvi. Kas mums kā taisnīgi jādara?”
4. Rokluss teica: „Visvairāk jūs atņēmāt bagātiem, kuri mīt tālu no šejienes, un tur laicīgās
bagātības viņiem jau tāpat ir pārpilnam. Bet šos sevišķos dārgumus pārvaldiet krietni un tos
uzlūkojiet kā nabagu īpašumu, kuri ļoti bieži nāk šeit, meklēdami palīdzību; pēc vajadzības
viņus atbalstiet, un Debess un Zemes Kungs jums piedos jūsu grēkus!
5. Iekārtojiet viesnīcas nabagiem, kuriem pārāk bieži nedēļām ilgi vajadzēja apmesties
zem klajām debesīm, un ar to jūs darīsiet labu, un caur netaisno Mamonu Debesīs sev iegūsiet
draugus! Ja jūs to visu nu sapratāt, tad ejiet un lieciet rokas pie darba!”
6. Kad Rokluss to pateica, visi viņam par to pateicās. Galvenie laupītāji gāja, un jau šajā
dienā atnesa prasīto, kas tad caur starpniekiem tika atdots atpakaļ īpašniekiem.
7. Bet pēc tam, kad galvenie laupītāji, veicamā darba dēļ, izgāja no zāles, tad Rokluss
vērsās pie viņam vienmēr kā krietnā un godīgi zināmā saimnieka un teica: „Izdziedinātie
turpmāk paliek tavā aprūpē; rūpējies par to, ka pēc viņu spēkiem viņiem ir arī kāda
nodarbošanās! Bet to šeit viņiem atstāto zeltu un sudrabu pārvaldi labi un taisnīgi, un, kas
pienākas tev, lai tiek tavs no augļiem; ar laiku mēs jau visu pareizi nokārtosim. Tiks gādāts arī
par jauniešu izglītību.
8. Dari to kā godīgs jūds, pēc samariešu veida, aiz mīlestības pret mūsu vienu vienīgi
patieso Dievu, un aiz mīlestības uz tuvākiem, un tu no Dieva mīlestības saņemsi lielu žēlastību!
Bet to, ko tu dari, dari visā draudzībā, jo draudzīgs labdaris dara dubult-labdarību, un par savu
darbu pie Dieva arī atradīs desmitkārtīgu algu jau šeit, un viņpusē, noteikti, simtkārtīgu! Tā kā
Kunga Vārdā, pēc Viņa gribas, es šo ļoti svarīgo lietu esmu labi nokārtojis, un nu jau ir
pusdienas laiks, tad es nu kopā ar maniem brāļiem došos viesnīcā, kuru tu labi zini; jo tur mūs
gaida lielais Kungs un Meistars. Kam vajadzīga kāda palīdzība, tas lai dodas turp!”
317