8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

10. Bet, ja jūs to zināt, un no Manas mutes dzirdat, tad arī rīkojieties pēc tā, jo citādi šie Mani
patiesākie un dzīvākie vārdi jums līdz tikpat maz, kā cilvēkam jebkad kaut ko līdz jūsu tukšie,
nepatiesie un mirušie vārdi.
11. Mani vārdi no paša Dieva ir pilni spēka un dzīvības, bet tie kļūst jūsu dzīvības daļa tikai
caur jūsu darbību pēc tiem. Tādēļ vienmēr esiet patiesi darītāji, un nevis Manis jums teikto
vārdu tīri klausītāji, tad visi jūsu daudzie grēki jums tiks piedoti arī Debesīs, un tad Es vienmēr
varēšu jums palīdzēt! – Vai jūs to labi aptvērāt?”
12. Essejiešu pirmais un priekšnieks teica: „Ak, Kungs un Meistar, Tavā Garā kopš mūžības,
kuram tas nebūtu aptverams?! Jo šī patiesība ir Saules gaiši mirdzoša, un tikai tās gaismā mēs
nu pilnīgi saskatījām, kas ir cilvēks un kā viņam jādzīvo un jārīkojas, lai pēc Dieva gribas un
kārtības ir patiess cilvēks. Bet tādēļ no šī laika mēs arī būsim ne tikai klausītāji, bet gan arī Tava
svētā Vārda dzīvi darītāji, un paliksim līdz Zemes laika beigām.
13. Šai mūsu senai grēku pilij jātiek materiāli un garīgi no pamatiem nojauktai un sagrautai,
un tās vietā mēs uzmūrēsim jaunu, no visām pusēm brīvu un atklātu. Nākotnē mūs no visādiem
ienaidniekiem vairs nav jāaizsargā mūsu senās pils stiprajiem mūriem, bet gan vienīgi Tava
Dieva vārda spēkam un mūžīgai varai.
14. Un, ja Tava Mācība caur visādiem neīstiem skolotājiem un praviešiem tiktu padarīta
netīra, tad mūsu brīvos mūros un sirdīs tai jāpaliek tīrai prātā, izpratnē, garā un pilnīgā
darbībā, cik dievišķi tīra tā no Tavas mutes ir iespiedusies mūsu sirdīs un mūsu dvēselēs. Bet
Tu, ak, Kungs un Meistar, uz to saki Savu visvarenāko Āmen, un mēs, essejieši, kā nākamie
Tavas Dieva pils starp cilvēkiem uz zemes, brīvi mūri un celtnieki paliksim arī tās uzticīgākie
saglabātāji!”
15. ES teicu: „Jā, uz to Es saku lielo Āmen no Tēva mutes, kas Manā personā Pats Sevi
nosūtīja lejā pie jums, grēciniekiem, un rīt jums jau jājūt šī Manis izteiktā lielā Āmen rezultātu!
Tomēr šodien dienas darbu uzskatām kā pabeigtu. Bet kam vēl kas ir jautājams, tas var jautāt,
un Es viņam atbildēšu.”
195. ARĀBA VĒLĒŠANĀS
1. Te pie Manis vēlreiz pienāca arābs un jautāja, vai arī arābiem var tikt piedoti viņu,
noteikti, daudzie grēki, ja arī viņi darītu pēc tā, ko Es nu mācīju essejiešiem.
2. ES teicu: „Katrs cilvēks no Dieva var saņemt Gara kristības, ja viņš atzīst vienīgi patieso
un mūžīgo Dievu, tad Viņu arī pār visu mīl un līdzcilvēkus kā sevi pašu, un rīkojas tā, kā viņam
no Dieva mutes ir sludināts. Bet kas sievas mīl vairāk kā Dievu, tas paliek savos grēkos!”
3. Kad arābs kopā ar vairākiem šeit klātesošiem saviem ciltsbiedriem no Manas mutes to
dzirdēja, tad sākumā viņš apmulsa, bet drīz saņēmās un teica: „Jā, tu, visgudrākais un
varenākais kungs un meistar, runāji pavisam skaidri un es atzīstu tavas runas patiesību; bet
mūsu zemes dzīvē to nav tik viegli izpildīt, kā uz pirmā acu skata tā lieta liekas. Dievu pār visu
mīlēt un Viņam arī noteikti dzīvi ticēt, un tādēļ arī savus līdzcilvēkus mīlēt vairāk, kā pašam
sevi, tas tieši būtu kaut kas pavisam viegls un vienlaicīgi kas ļoti aplaimojošs, ja visam tam pa
priekšu nevajadzētu iet pareizai un patiesai Dieva atzīšanai! Bet kā tad var to vienu vienīgo,
patieso Dievu pazīt un Viņu sev tā stādīties priekšā, kāds Viņš ir un kur Viņš ir?
4. Mēs kopš dzimšanas esam pagāni, kā jūs, jūdi, mūs dēvējat, un par kādu vienīgi patiesu
Dievu, izņemot ļoti nesaprotamos vārdos no kāda jūda, nekad nedzirdējām, un tā mēs arī
vienmēr paliekam stāvam pie mācības, ko pārņēmām no saviem vecākiem un turpinām dzīvot
tikumos un parašās, kurās kopš bērnības esam audzināti, un kāds vienīgi patiess Dievs par to
mūs nevar saukt pie atbildības.
291