Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
7. Uz to Es teicu: „Tas patiesi ir brīnums, ka tu kā rakstu mācītājs nezini, kas ir tavs<br />
tuvākais! Es gribu tev atstāstīt kādu atgadījumu, no kura tev jākļūst skaidrs, kuru tu uzskati kā<br />
savu tuvāko.<br />
<strong>8.</strong> Bija kāds cilvēks, kas dienesta darīšanā no Jeruzalemes gāja lejā uz Jēriku. Bet ceļā<br />
viņam uzbruka laupītāji. Viņi viņu līdz ādai izģērba, pie tam gandrīz līdz nāvei piekāva, ar<br />
laupījumu aizgāja un cilvēku atstāja guļam pusē mirušu.<br />
9. Bet nejauši notika, ka kāds priesteris no Jeruzalemes gāja lejā pa to pašu ielu. Viņš<br />
redzēja ceļā guļam cilvēku, kuram laupītāji bija nodarījuši ļaunu, bet pavisam vienaldzīgi gāja<br />
garām. Tāpat drīz pēc priestera nāca kāds levīts, un darīja kā priesteris.<br />
10. Drīz pēc tam tajā pat vietā pienāca arī kāds samarietis, un kad viņš redzēja guļošo<br />
cilvēku, viņš iežēlojās par pusē nosistā nelaimi. Viņš piegāja pie viņa, pārsēja viņa<br />
ievainojumus, lēja tajos eļļu un vīnus, pacēla viņu uz sava nastu nesēja dzīvnieka, un aizveda<br />
kādā viesnīcā, un pats viņu cauru dienu un nakti kopa. Kad viņš nākamā rītā redzēja, ka pēc<br />
pareizas kopšanas, ievainotam kļūst labāk, viņš pasauca saimnieku, deva viņam divus grašus<br />
un teica: „Tā kā man ir steidzami darījumi, tad es nu aizceļoju, bet tu viņu kop līdz es pēc dažām<br />
dienām atkal atgriezīšos. Ko tev vajadzētu vairāk, to es tev tad uzticami atlīdzināšu!” Tad viņš<br />
aizceļoja, un, kad viņš pēc dažām dienām atgriezās, viņš cilvēku, par kuru bija iežēlojies, atrada<br />
labi apkoptu un tiktāl izdziedinātu, ka viņš varēja viņu aizvest atpakaļ uz Jeruzalemi. Vēlreiz<br />
saimniekam samaksāja divus grašus, un bez tam vēl izdziedināto apģērba.<br />
11. Ko tu domā? Kurš no tiem trim bija tuvākais tam, kas bija kritis laupītāju rokās?”<br />
12. Tad rakstu mācītājs teica: „Acīmredzami tas, kas viņam izrādīja žēlsirdību.”<br />
13. ES teicu: „Labi, tad ej un dari tāpat! Katrs cilvēks kam kaut kur ir vajadzīga tava<br />
palīdzība, ir tavs tuvākais, un, ja tu viņam palīdzi, [tad] arī tu esi viņa tuvākais. Un, ja tu viņam<br />
palīdzēji, tad tu viņu kā savu tuvāko arī mīlēji kā sevi pašu; jo patiesa tuvākā mīlestība pastāv<br />
tieši tajā, ka jūs saviem līdzcilvēkiem darāt visu to, ko saprātīgā kārtā varat vēlēties, ko<br />
nepieciešamības gadījumā, arī viņi vēlētos jums darīt. – Vai nu tu zini, kas ir tavs tuvākais?”<br />
14. Tad rakstu mācītājs vairs neiedrošinājās Man ko tālāk jautāt, atkāpās atpakaļ un saviem<br />
biedriem teica: „Patiesi, šajā Galilietī atrodas varens patiesības gars! Ir pūļu vērts viņu<br />
uzklausīt.”<br />
15. Bet pēc tam viens no mācekļiem teica: „Bet vēl vairāk ir pūļu vērts tā dzīvot un rīkoties,<br />
kā Viņš māca; jo Viņš ir tas Kungs, un Viņam Sevī ir visa vara pār dzīvību un nāvi. Kad dara pēc<br />
Viņa Mācības, tad no Viņa mantos dzīvību!”<br />
16. Rakstu mācītājs teica: „Ja viņš ir jūdu Mesija, tad tev ir pilnīga taisnība, bet ja viņš tas ir,<br />
un viņam pieder visa vara un spēks debesīs un uz zemes, tad viņš to var teikt augstajiem<br />
priesteriem; ja viņi pretojas to pieņemt un ticēt, tad lai viņš viņus soda ar uguni no debesīm, kā<br />
Dievs reiz sodīja Sudomu un Gomonu!”<br />
17. Māceklis teica: „Tu runā pēc cilvēku gudrības, bet mēs runājam pēc Viņa Gara gudrības!<br />
Bet mēs no Viņa jau zinām, ko visu Viņš vēl darīs un pazīstam Viņa varu, un esam liecinieki<br />
visam, ko Viņš Jeruzalemē darīja un mācīja, un tā arī mēs varam runāt, un mēs zinām, pie kā<br />
mēs esam, un kas viss vēl notiks.<br />
1<strong>8.</strong> Vai visi augstie priesteri pie debesīm neredzēja zīmes, kas viņiem skaidri norādīja, kas<br />
viņu stūrgalvībā viņiem sagaidāms?! Bet tas uz viņiem neatstāja nekādu iespaidu, izņemot<br />
naidu pret Viņu, un nu viņi vēl vairāk tīko un notur sapulci pēc sapulces, kā viņi varētu Viņu<br />
sagūstīt un nonāvēt! Bet viņš tomēr brīvi staigā visā Jūdu zemē un nebaidās no Saviem<br />
daudziem ienaidniekiem, kas sevi iedomājas ļoti varenus. Ja Viņš nebūtu visa spēka un varas<br />
Kungs Debesīs un uz zemes, tad Viņš jau sen būtu aizmucis no zemes. Bet tā kā Viņš labi zina,<br />
kāds viņam ir spēks un vara, tad viņš Savu ienaidnieku priekšā nebēg, bet gan bez nedrošības<br />
un bailēm iet templī, ļaudis māca par Dieva Valstības atnākšanu uz zemes, un ar visu Savas<br />
runas ausmu piedraud farizejiem un jūdiem. Kas cits, kā tikai Viņš kā visa spēka un varas Kungs<br />
97
Change language