8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

10. Redzi, tur pilsētas tuvumā netālu no ielas atrodas viena grota, kas vēl šodien kalpo kā
aitu kūts! Tur, kad ķeizars Augustus jūdu zemē pavēlēja pirmo tautas skaitīšanu, Es ap pusnakti
piedzimu un tiku apkopts no jaunavas, kas nekad nebija pazinusi kādu vīru. Bet kā pazīšanas
zīme cilvēkiem, lai viņi pamana, kas te ir atnācis cilvēka miesā, pie debesīm un arī uz zemes
notika lielas zīmes, kuras jūs, gani, pirmie ieraudzījāt.
11. Tu toreiz vēl kā gans tajās nozīmīgajās ganībās, kas vēl šodien ir jūsu kopējs īpašums,
biji viens no pirmajiem, kas nāca grotā un sveica jaundzimušo jūdu ķēniņu un parādījāt Viņam
godu.
12. Bet, kad tu dzirdēji eņģeļu kori, tad tu vairākiem pie grotas stāvošiem ganiem teici:
„Redziet, redziet, šī puisēna seja staro kā rīta Saule, un grotā ir gaišs kā dienā! Te ir vairāk kā
tikai jaunpiedzimis jūdu ķēniņš! Viņš ir tas apsolītais Mesija, viņš ir Tas, par kuru pareģoja visi
pravieši! Viņš mums nesīs pestīšanu un mums Viņu jāpielūdz!”
13. Tu arī biji tas, kurš citiem ganiem dziedāji priekšā sekojošo īso psalmu (ps. 67. Izd.) „Lai
Dievs mums ir žēlīgs un svētī mūs! Viņš liek Savai sejai mums mirdzēt – sela! – lai mēs uz
zemes pazīstam Viņa ceļu, un zem visiem pagāniem Viņa svētlaimi! Dievs, tautas Tev pateicas,
Tev pateicas visas tautas! Tautas priecājas un gavilē, ka Tu ļaudis pareizi vadi, un valdi zemes
ļaudīs. Sela. Dievs, tautas Tev pateicas, Tev pateicas visas tautas. Zeme dod savus augus; lai
Dievs mūs svētī, mūsu Dievs! Lai Dievs mūs svētī un visas tautas bijājas Viņa!”
14. Redzi, šo psalmu, tava iekšējā gara skubināts, tu vērsi uz Mani, un pēc tam, kad pēc tēva
tu kļūsi šī īpašuma saimnieks, netālu no šejienes uz ielas liki nolikt labi izcirstu akmeni, un ar
paša roku uz tā uzrakstīji šo psalmu tā, ka tas katram ir labi izlasāms un pazīstams, tā kā tu to
ar neizdzēšamu krāsu uzrakstīji ebreju, grieķu un romiešu rakstā, un arī tajās trīs valodās!
15. Bet no tā tu jau vari atzīt, ka Es tevi ļoti labi pazīstu, un ka Es uz tevi nedusmojos, kā tu
to domā, jo tu tieši biji viens no pirmajiem, kas Mani atzina jau pie Manas dzimšanas, un deva
Man pareizu godu, un tā tu noteikti arī nebūs viens no pēdējiem, kas nu Mani atkal atzīs!”
16. Šeit mūsu saimnieks bija līdz asarām aizkustināts un teica: „Dievs, Kungs un Meistar!
Kad es Tevi ieraudzīju, man garā likās, ka tas tā būs; bet es tomēr neiedrošinājos par to skaļi
runāt. Bet tā kā Tu man to žēlīgi atgādināji, tad nu bez kādām šaubām Tu esi tas pats, kuram
vienīgam pirms 32 gadiem bija mans mīļais psalms. Ak, kāda bezgala liela svētība nu ir manam
namam! Ak, Kungs, ak, Dievs, kādu psalmu man tagad jādzied Tavā priekšā?”
117. SAIMNIEKS STĀSTA PAR KUNGA PIRMO APCIEMOJUMU
1. (Kungs:) „Redzi, pirms gada Es biju šeit un apkārtnē izdziedināju daudzus nolēmētos,
kropļus un aklos! Kad Es tad no šejienes devos uz Galileju, tad līdz Kapernaumai Man sekoja
daudz ļaužu. Ceļā šie cilvēki gribēja Mani iecelt par ķēniņu, tādēļ, ka viņi redzēja zīmes, kādas
Es veicu. Bet, kad Kapernaumā kādā sinagogā Es viņiem ļāvu dzirdēt no gara uzticami dziļus
vārdus, tad visi sevī sāka dusmoties, teica, tā esot barga mācība, kam tā būtu jāklausa un
jāsaprot, un atstāja Mani un atkal devās mājās. Tā kā tu vairākus no viņiem pazīsti, un ar viņiem
noteikti par to arī dažu ko būsi pārrunājis, tad Es tieši no tevis nu vēlētos dzirdēt, ko šie cilvēki
par Mani nu spriež.”
2. Saimnieks teica: „Ak, Kungs, kas Tu cilvēkus pamatīgi pārbauda, kas man Tev vēl jāvar
atstāstīt, par ko Tu nezinātu bezgala daudz labāk kā es?”
3. Es teicu: „Jā, tu, Mans mīļais draugs, šeit nav runa par to, vai Es to jau iepriekš zinu vai
nē, bet gan šeit ir runa par tava paša izteicieniem un tavu domu un runu pilnīgu attīrīšanu, un
tādēļ Es vēlētos to dzirdēt no tevis izteiktu, citādi tad visiem cilvēkiem Manā priekšā vajadzētu
175