8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

11. Ja kāds tevi reiz būtu ļauni apkrāpis, bet pēc jūsu likuma teksta viņam neko nevarētu
padarīt, jo viņš atklāti satikās ar tevi, bet viņš zināja tavas vājības un likumīgā ceļā tās
izmantoja, un ar noslēgto darījumu pirkšanu vai pārdošanu tevi apkrāpa par tūkstoš pfundiem
– kas tev bija jo nepatīkamāk, tādēļ, ka tu ne pie viena tiesneša nevarēji viņu apsūdzēt, tā kā
katrs tev atbildētu: „Volenti non fit iniuria (Tam, kas tā grib, nenotiek netaisnība),” – ko tu
teiktu tam, kas tevi apkrāpa, ja viņš nāktu pie tevis un teiktu: „Draugs, par visu savu rīcību
likuma priekšā es gan esmu aizsargāts, un tu man neko nevari padarīt – bet es esmu kļuvis
taisnīgs cilvēks un nu atnācu, lai tev atlīdzinātu visu, ko es tev jebkad esmu nokrāpis!” un tad
viņš tev atdotu atpakaļ tos 1000 pfundus, un pie tam samaksātu arī procentus, ko tavi 1000
pfundi tev citādi būtu nesuši, ja tie piederētu tev. Saki man, kā tu tādu rīcību uzņemtu!?”
12. Saimnieks teica: „Kungs un meistar, noteikti uz labāko pasaulē, un es tādu cilvēku arī
visas pasaules priekšā slavētu un cildinātu, un kļūtu viņa labākais draugs!”
13. ES teicu: „Tad ej un pats dari tā, un tu visus, kas tagad slepeni ir tavi ienaidnieki,
padarīsi par patiesiem draugiem! Un, redzi, tajā pastāv tas noteikums, zem kura, ja tu to patiesi
un nopietni gribi izpildīt, Es arī izpildīšu tavu vēlēšanos!”
14. Saimnieks nu teica: „Kungs un meistar, cik patiesi es dzīvoju un cik patiesi es tevi nu
uzskatu un atzīstu kā to, kas tu esi jūsu praviešu pareģojumiem, tik patiesi arī gribu n izpildīšu
tevis, man nu uzstādītos noteikumus; bet saki tu nu man, kā ir ar manu vecāko dēlu, kas
vienmēr bija mans mīlulis!?”
15. ES teicu: „Tad labi; tādēļ, ka Es tavā sirdī nu lasu, ka tu to arī darīsi, ko tu Man nu
apsolīji, tad Es arī gribu tev teikt, ka tavs dēls Kado kopā ar savu sievu un trim bērniem, un arī
ar lielu pavadonību pēc vienas stundas atnāks šeit un pats tev izstāstīs, kā viņš jūtas un ko viņš
darīja. Bet tu kopā ar taviem daudziem kalpotājiem nu vari parūpēties, lai tavs dēls kopā ar
visiem tiem daudziem, ko viņš atvedīs sev līdzi, var tikt labi novietots vienā no tavām desmit
mājām! Ja tu Man tici, tad dari arī to, ko Es tev ieteicu!”
16. Kad saimnieks no Manis to dzirdēja, tad aiz tīra prieka nevarēja pietiekami ātri attapties
un vispirms pateicās Man par vēsti, tad tūlīt saviem kalpotājiem pavēlēja darīt to, ko Es viņam
ieteicu, un tad arī pēkšņi mājā un arī tuvākā blakus mājā kļuva ļoti dzīvi.
17. Kad nu visi bija pilnīgi nodarbināti, viņš pasauca savu sievu un trīs vecākās meitas, kas
kopā ar savām palīdzēm rūpējās virtuvē, un teica: „Stundas laikā kopā ar lielu pavadonību jau
nāk mūsu Kado, un nu dariet visu, lai viņam viss uz labāko ir sagatavots, kad viņš atnāks! Šajā
naktī šeit jātiek pagatavotam un baudītam lielam mielastam, un jums visiem pie tā jāņem
dalību!”
18. Pēc tam arī virtuvē drīz kļuva ļoti rosīgi.
172. SAIMNIEKA DĒLA IERAŠANĀS
1. Kad visi, pa galvu, pa kaklu, nu bija nodarbināti, saimnieks atkal pienāca pie Manis,
vēlreiz Man pateicās par saņemto ziņu un ļoti draudzīgi teica: „Kungs un meistar, es biju tas
otrais aklais, kuru arī tu nu padarīji redzīgu, jo nu es sāku redzēt lielo dārgumu, kas stāv pāri
visam, un labi aptvert, ka tevī manam namam ir notikusi lielākā svētība. Jā, ja, šo dārgumu
aplūko ar sirdi, ne prātu, tad labi redz, cik niecīgi un cik tukši, cik pretīgi ir visi laicīgie dārgumi!
Bet ko var cilvēks, kas bez viņa gribas un ziņas šajā pasaulē piedzima jau visā naktī un pilnīgākā
nezināšanā, ka nevērtīgo viņš tur par vērtīgu, un pūlas dienu un nakti, lai savāktu kopā lielu
kaudzi zemes netīrumus?!
2. Dodiet cilvēkam jau kopš bērnības pareizu gaismu un māciet pazīt patieso Dievu un sevi
pašu, un tad viņš nekāros pasaules dārgumus, bet gan dzīvības dārgumus! Tomēr kur ir
254