8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

likumīgi tirgojamies, un vēl nekad neesam nevienu piekrāpuši. To mums neaizliedz citādi ļoti
stingrais pravietis Jānis, un pie tam teica, ka Dievam esot patīkami, ja cilvēks strādā, un tā
taisnīgi rūpējas par saviem mājiniekiem un visiem saviem piederīgiem, bet, ja kādas veltes, ko
Dievs viņam piešķīra, aizdos uz augļiem, tas no Dieva tiks uzlūkots dusmīgām acīm, un
neatradīs pie Viņa žēlastību.
6. Mēs, tātad, gājām arī starp cilvēkiem un atstāstījām viņiem, ko no Jāņa dzirdējām un
redzējām. Nu pie tādas izdevības mēs tad arī, protams, ierunājāmies, ka par iespējami lētu cenu
mums šis un tas ir pārdodams, un pēc priekšlikuma tad piedāvātās lietas labprāt un bieži tika
nopirktas, un ar nopelnīto naudu mēs vienmēr godīgi un labi varējām gādāt par savām
saimniecībām. Tajā tad arī pastāvēja ieguvums, ko mēs apvienojām ar mūsu mācekļu un
sprediķotāju darbu. Bet, ja Tev, ak, Kungs un Meistar, tas nebūtu patīkami, ka mēs kā Tavi
mācekļi Tev līdzās šad un tad padomājam arī par savām mājām un ģimeni, tad mēs varam no tā
arī atturēties, un savu mājas dzīvi nokārtot pavisam citādi. Tev tikai mums jādara zināma Tava
griba, un mēs pēc tās rīkosimies.”
7. ES teicu: „Jūs variet darīt, kā jūs gribat, jo katram cilvēkam ir viņa pilnīgi brīva griba.
Bet, ja kāds Man seko kā Mans māceklis, lai iegūtu Dieva Valstību, tam līdz pilnīgas garīgās
atkalatdzimšanas laikam aiz mīlestības uz Mani vajag atstāt māju, sievu un bērnus. Jo meklējot
un pētot pēc Dieva Valstības, viņam visas rūpes par šīs pasaules lietām vajag [atstāt] vienīgi
Tam, kas visu zina, un kura visvarenā griba spēj visu. Jo, ja kāds patiess māceklis Man līdzās
rūpējas arī par pasaules lietām, tad viņš līdzinās arājam, kas savas rokas gan liek pie arkla, bet
pie tam vienmēr atskatās atpakaļ, neuzmana arkla virzienu un, tātad, nav piemērots Dieva
Valstībai.
8. Te apskati Manus senos mācekļus! Manis dēļ arī viņi atstāja māju un sievas, un bērnus,
un sekoja Man, bet viņu laicīgā mājsaimniecība turpina pastāvēt un ir apgādāta.
9. Kas kā Mans māceklis nevar pilnīgi atteikt pasaulei, tas nekļūs stiprs Dieva Valstībā. Jo ir
grūti vai arī pat neiespējami kalpot Dievam un pasaulei. Bet, ja kāds Dieva Valstībā ir kļuvis
stiprs, tikai tad viņš var derīgi kalpot arī visai pasaulei.
10. Kad senākos laikos uz zināmiem kalniem vēl pastāvēja patiesas skolas, tad tam, kas
gribēja kļūt [..], vajadzēja pilnīgi aiziet no visas pasaules, un sevī meklēt dzīvo Dieva Vārdu, kad
viņš to atrada, tad viņš arī tika atbrīvots, un tikai tad bija spējīgs patiesi derīgi kalpot pasaulei.
11. Bet kā īsti pravieši un agrākos laikos arī patriarhi kalpoja un bija derīgi pasaulei, to jūs
zināt no rakstiem, un Man nevajag jums to atstāstīt. Un ar to jūs nu zināt Manu gribu un Manu
padomu, un nu variet darīt, kā jums tīk.
12. Kas iepriekš nekļūst pilnīgi Dieva, pirms viņš iedarbīgi pievēršas pasaulei, tas pieviļ
pasauli un drīz un viegli samaitā savu sirdi un savu dvēseli, bet, kas iepriekš pilnīgi piederēja
Dievam, tam pasaule neko vairs nevar nodarīt; jo viņam ap sevi ir stiprs dambis un sev uzcēlis
pili, kas nevar tikt pārvarēta no elles vārtiem.”
13. Kad tie daži Jāņa mācekļi no Manis to dzirdēja, tad viņi pārdomāja, kas viņiem būtu
jādara.
14. Bet viens no viņiem, kas runāja pirmais, pārējiem teica: „Ziniet, ja mēs gribam Viņam
sekot kā mācekļi, es iesaku, ka mēs nu tūlīt paliekam! Mūsu mājsaimniecības jau tāpat ir labi
apgādātas, un tām netrūkst strādnieku un līdzekļu... Bet tas, ko Kungs un Meistars mums teica,
te ir patiesība, un, tātad, arī tūlīt paliekam pie patiesības!”
15. Pēc tam viņi pienāca pie Manis un lūdza Mani, lai Es viņiem atļauju tūlīt palikt.
16. Un Es teicu: „Tad palieciet, un Manā vīna kalnā kļūstiet par labiem un derīgiem
strādniekiem!”
17. Viens teica: „Kungs un Meistar! Kā tad nu Tev ir kāds vīna kalns, un tomēr iepriekš
atzini, ka Tev nepieder ne akmens, kuru Tu varētu likt zem Savas galvas?”
18. ES teicu: „Šī pasaule ir Mans vīna kalns, un cilvēki, kas dzird un tur Manu Vārdu, un tic
Man, patiesam Dieva Dēlam, ir labi un cēli vīnogulāji, kas caur saviem labiem darbiem Man arī
187