Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
17. Bet saimnieki pamatīgi lauzīja galvas un teica: „Tad mūsu vietā vajag būt atnākušam<br />
varenākam, jo tāda dziedināšana šeit vēl nekad nav dzirdēta!”<br />
203. BAGĀTO PĀRBAUDĪŠANA<br />
1. Bet nu daudzos pilnīgi izdziedinātos nabagos pamanīja arī daudz bagātie, kas arī šeit jau<br />
mēnešiem ilgi gaidīja palīdzību un daudz maksāja, un viņi teica: „Kādēļ tad jums, nabagiem,<br />
kurus mēs uzturam, tika ātrāk palīdzēts, kā mums?”<br />
2. Viņi (nabagie) teica: „Mēs to nezinām! Bet mēs netikām izdziedināti pilī, bet gan brīvā<br />
dabā, šīs vietas pēdējās un neizskatīgākās viesnīcas priekšā, un tā mums lielajā brīnumpilī<br />
nebija priekšroka pirms jums! Bet mēs ticam, ka lielā brīnumpils nu atrodas tieši tajā viesnīcā.<br />
Bet ejiet paši un apjautājieties, un jums noteikti paskaidros!”<br />
3. Kad bagātie no nabagiem to dzirdēja, viņi nezināja, kas viņiem acumirklī būtu jādara un<br />
jāuzsāk. Bet pēc kāda pārdomu laika viņi tomēr izlēma, un diezgan lielā skaitā devās uz mūsu<br />
viesnīcu, un pie mājas ļaudīm par to lietu apjautājās. Bet viņi viņus sūtīja pie mums ēdamzālē.<br />
4. Bet bagātie mājas ļaudīm teica: „Klausieties, mēs esam cilvēki ar pasaules un citu augstu<br />
izglītību, un tad nevaram un negribam tūlīt kopā ar durvīm iekrist istabā! Lai tomēr ieiet kāds<br />
no jums nu atnes mums ziņu, vai tas ir atļauts, un ieiet pie dziedniekiem, un labas ziņas<br />
atnesēju mēs arī labi atalgosim! Jo mēs jau kopš gadiem zinām, ka šejienes dziednieki un,<br />
pavisam sevišķi, viņu priekšnieki, ir grūti sastopami un vēl grūtāk runājami. Ja mēs nu<br />
nepieteikti ieietu pie viņiem viņu apdzīvotā istabā, tad viņi viegli uz mums sadusmotos, un tad<br />
mēs varētu vēl ilgāk gaidīt, līdz mēs tiktu pie viņiem pielaisti. Tādēļ mēs jūs lūdzam, ka jūs, kā<br />
šejienes mājas ļaudis, vispirms mūs piesakāt, un, kā teikts, pret labu atlīdzību panākat atļauju<br />
ieiet pie viņiem.”<br />
5. Viens kalpotājs teica: „Dziednieki kā galda viesi ir sapulcējušies ēdamzālē, un tajā katrs<br />
var brīvi ieiet, vai viņš ir bagāts vai nabags, un var sev ko pasūtīt miesas spēcināšanai; jo mūsu<br />
vīns ir labs, un arī maize, un visi citi ēdieni, un šajā mūsu viesnīcā nevienam nekad nav<br />
uzprasīta pārāk augsta cena. Ja nabagie ēdamzālē iegāja bez pieteikšanas, un viņu lūgumi tūlīt<br />
tika uzklausīti, kādēļ tad arī pārtikušiem šķiet slikti darīt tāpat?! Ejiet iekšā un dariet, ko pirms<br />
jums darīja nabagie!”<br />
6. Pēc šiem vārdiem mājas kalpotāji bagātos atstāja un gāja savos darbos.<br />
7. Kad bagātie redzēja, ka ar tādiem nesavtīgiem kalpotājiem nekas nav uzsākams, tad viņi<br />
savā starpā sāka lozēt, kuram no viņiem kā pirmajam jāiet zālē. Bet tad gadījās, ka loze krita<br />
tieši mazdūšīgākajam.<br />
<strong>8.</strong> Bet viņš sāka atvainoties, un lūdza citiem, ka zālē tomēr pa priekšu lai iet viņi, tā kā<br />
viņam tam trūkst drosmes. Un tā viņi viens otru bīdīja un neviens neiedrošinājās likt roku uz<br />
durvju kliņķa, lai tās atvērtu.<br />
9. Un viens no viņiem (skaitā trīsdesmit vīriem) teica: „Tas tomēr ir dīvaini! Es tomēr jau<br />
bieži, ar zobenu cīnīdamies, drosmīgs stājos pretī ļaunākiem ienaidniekiem un nejutu nekādas<br />
bailes, - un te man ir bailes! Kā tas nākas?”<br />
10. Kad tie trīsdesmit bagātie viens ar otru tā vēl runāja, tad Es Roklusam teicu, ka viņam<br />
tiem 30 pārtikušiem jāatver durvis un viņus jāsauc zālē.<br />
11. Rokluss to tūlīt darīja. Bet, kad tie trīsdesmit ieraudzīja Roklusu, kuru viņi labi pazina un<br />
turēja gandrīz par Dievu, tad viņi sabijās, viņa priekšā līdz zemei paklanījās un nevienam no<br />
viņiem nebija drosmes viņu uzrunāt.<br />
12. Bet Rokluss teica: „Draugi, cilvēkam labi piederas pazemība un vienkāršība; bet te tas<br />
nav īsti vietā! Es esmu cilvēks, kā jūs, un no sevis paša spēju tikpat maz, kā kāds no jums; bet, ja<br />
304
Change language