"Regulēšanas teorijas pamati, lekciju konspekts" (.pdf)

u
m
7
( t)
= W ( t)
× σ ( t)
. (3)
R
xr
Elektromotora vārpstas pagrieziena leņķiskais ātrums w ir atkarīgs no motora barošanas
sprieguma:
ω ( t)
= W ( t)
u ( t)
. (4)
M
×
M
w (t):
Savukārt hidropiedziņas darbības rezultāts - leņķis a(t) - ir atkarīgs no
α ( t)
= WHP ( t)
× ω(
t)
. (5)
Tātad varam sadalīt RS arī funkcionālajos posmos, no kuriem galvenie ir tipiski visām
regulēšanas sistēmām:
I. regulēšanas objekts (T, G),
II. mērelements,
III. summējošais elements,
IV. regulators,
V. izpildelementi (M, HP, A).
Aplūkosim vēl dažus regulēšanas sistēmu veidus, kas ļaus papildus klasificēt RS. 3. zīm.
attēlots tvaika ģenerators, vēsturiski viena no pirmajām automātiskās regulēšanas sistēmām.
3. zīm. Tvaika ģeneratora RS
Kad ūdens pārvēršas tvaikos un tas tiek aizvadīts, ūdens līmenis pazeminās, pludiņš tam
seko un ar sviru atver ūdens padeves cauruli. Līmeni H 0 iestata ar pludiņa stienīša vītni.
Mērelements šeit ir pludiņš, summējošais elements - stienītis, izpildelements - svira ar aizvaru.
Tikai vienā situācijā - kad neražo tvaiku - uzdotais līmenis H 0 un reālais līmenis H būs
vienādi un ūdens padeve noslēgta. Tikko sākas tvaika ražošana, H kļūst mazāks par H 0 un
paveras ūdens padeves sprauga. Jo vairāk ražo tvaiku, jo sprauga būs lielāka. Tātad šāda sistēma
darbojas ar kļūdu DH = H
0
- H un tiek saukta par statisku.
Aplūkosim elektromotora ātruma regulēšanas sistēmu (4. zīm.).