"Regulēšanas teorijas pamati, lekciju konspekts" (.pdf)

90
2.23. Jēdziens par impulsveida darbības elementiem RS
Regulējošais elements veic reālu darbu - aizver vai atver vārstu, pārbīda bīdkontaktu,
palielina vai samazina elektroenerģijas padevi objektam u.t.t. Pie tam šīs darbības jāveic ar
dažādu iedarbes ātrumu un maksimāli ekonomiski.
Lai nodrošinātu darbības ekonomiskumu, pielieto elektriskos slēdželementus, uz kuriem
ieslēgtā stāvoklī sprieguma kritums ir nulle, bet izslēgtā - to regulētā strāva ir nulle. Tā var iegūt
regulējošos elementus bez jaudas zudumiem, vai arī ar ļoti nelieliem jaudas zudumiem.
Aplūkosim strāvas stabilizācijas piemēru. Šeit regulējošais elements var tikt izveidots no
vadāmiem pusvadītāju elementiem - tiristoriem, caur kuriem slodze var tikt pieslēgta barojošam
tīklam (2.33. zīm.), t.i., regulējošais elements darbojas impulsveidīgi.
2.33. zīm. RS ar impulsveida regulējošo elementu (a) un tā darbības diagrammas
Lai realizētu impulsveida darbību, analogais regulators ar pārvades funkciju W R (s)
iedarbojas uz impulsveida regulatora vadības bloku VB, kur analogais signāls - vadības
spriegums U v salīdzinās ar diviem tīkla spriegumam atbilstošiem zāģspriegumiem: tiristoram
V1- zāģspriegumu u z1 pozitīvajā pusperiodā, tiristoram V2 - zāģspriegumu u z2 negatīvajā
pusperiodā. Kad zāģspriegums ir lielāks par U v , tiristori nav ieslēgti. Tikko zāģsprieguma
momentānā vērtība ir mazāka par U v , attiecīgais tiristors ieslēdzas un uz slodzes pretestības
iegūstam maiņspriegumu ar leņķu a laikā "izgrieztiem" spriegumiem.
Leņķis a ir atkarīgs no vadības sprieguma un etalonsprieguma - zāģsprieguma
nemainīgās amplitūdas U zm attiecības:
U
v
α = ×π.
U
zm
(2.51)
Ja regulēšanas kļūda pieaug, t.i. stabilizējamā strāva samazinās, vadības spriegums U v
pieaug un a samazinās. Rezultātā slodzes spriegums pieaug un pieaug arī slodzes strāva.