"Regulēšanas teorijas pamati, lekciju konspekts" (.pdf)

92
2.24. Impulsveida signālu saistība ar analogajiem signāliem
Impulsveida signālu var aizstāt ar analogo signālu, un tad var pielietot visas aplūkotās RS
pētīšanas metodes. Zīmējumā 2.34 attēlotajiem sprieguma impulsiem ir vidējā vērtība laikā
t
= U , (2.52)
i
U
M
×
Ta
d
kur t i ir impulsa ilgums, T a - impulsu atkārtošanas periods. Savukārt t i ir atkarīgs no U v un U zm
attiecības:
U
= T , (2.53)
v
t
i
×
U
zm
a
Tātad, šāda elementa pastiprinājuma koeficients
U U
k =
U U
M d
= -
, (2.54)
v
zm
kur U d ir barojošā avota spriegums, U zm - zāģsprieguma amplitūda. Kā redzams, motora
spriegums, kas nosaka ass rotācijas ātrumu, ir k × U
v
.
Impulsregulēšanas elements nav bezinerces. Izejas signāla kavējums izpaužas tādējādi,
ka, U v mainoties, nākamā impulsa platuma izmaiņa var notikt apmēram tikai pēc impulsu
atkārtošanas perioda. Tātad impulsregulēšanas elements ir kavējuma posms ar algebrisko
pārvades funkciju
W
-sTa
( s) ke
komplekso frekvenču raksturlīkni
= , (2.55)
- jωT
( jω
) = ke = k( cosωT
- j sin T )
W
a
ω
a
a
, (2.56)
tās reālo daļu U ( ω ) = k cosωTa
, imaginārās daļas vērtību V ( ω ) = -k
sinωTa
, AFR A ( ) = k
fāzes frekvenču raksturlīkni ϕ( ω ) = -ωTa
.
ω ,
Taču šāda elementa pārvades funkciju ir grūti pielietot lineārajā regulēšanas teorijā.
Tādēļ biežāk impulsregulēšanas elementu aplūko kā 1. kārtas aperiodisku posmu ar pārvades
funkciju
k
W ( s)
= . 1 + T s
a ×