"RegulÄÅ¡anas teorijas pamati, lekciju konspekts" (.pdf)
"RegulÄÅ¡anas teorijas pamati, lekciju konspekts" (.pdf)
"RegulÄÅ¡anas teorijas pamati, lekciju konspekts" (.pdf)
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
83<br />
Reālās daļas frekvenču raksturlīkni var iegūt, pieņemot dažādas frekvenču vērtības un tām<br />
nosakot vaļējās daļas hodogrāfa moduli OA , par vieninieku nobīdītās vaļējās cilpas hodogrāfa<br />
moduli BA ` , kā arī fāzes leņķus j v un b šiem hodogrāfiem. Vispirms izrēķina F(w) un ϕ RS<br />
( ω ),<br />
tad aprēķina P(w) pēc (2.40). Pēc šīs metodes 2.26. zīm. attēlotajām KFR aprēķinātā raksturlīkne<br />
P(w) attēlota 2.27. zīm.<br />
Izklāstītā metode ļauj būtiski atvieglot reālās daļas frekvenču raksturlīknes iegūšanu, jo<br />
noslēgtās RS KFR matemātiska iegūšana un, it sevišķi, sadalīšana reālajā un imaginārajā daļā<br />
bieži ir ļoti grūts uzdevums.<br />
2.18. Pārejas procesa aprēķins ar skaitlisko integrēšanu<br />
Pielietojot skaitļošanas tehniku, pārejas process var tikt aprēķināts, veicot RS pārvades<br />
funkcijas augstāko kārtu locekļu secīgu integrēšanu. Piemēram, ja dota pārvades funkcija<br />
( s)<br />
k<br />
=<br />
5 5 4 4 3 3 2 2<br />
() s T5<br />
s - T4<br />
s + T3<br />
s + T2<br />
s + T1s+<br />
0<br />
xiz<br />
F<br />
RS<br />
() s =<br />
,<br />
x<br />
0 a<br />
tad<br />
kx<br />
5 5<br />
4 4<br />
3 3<br />
2 2<br />
( s) T s x ( s) + T s x ( s) + T s x ( s) + T s x ( s) + T sx ( s) a x ( s)<br />
= .<br />
0 5 iz 4 iz 3 iz 2 iz 1 iz<br />
+<br />
0<br />
iz<br />
No šī diferenciālvienādojuma visaugstākās (piektās) kārtas izejas signāla atvasinājums i-<br />
ajā aprēķinu solī ir vienāds ar (šeit i=1,2,3,4…..)<br />
kx<br />
( s)<br />
T<br />
T<br />
4<br />
3<br />
2<br />
5<br />
0 4 4<br />
3 3<br />
2 2<br />
1<br />
0<br />
s xiz<br />
() s<br />
i<br />
= - × s x ()<br />
1<br />
()<br />
1<br />
()<br />
1<br />
()<br />
1<br />
()<br />
5 5 iz<br />
s<br />
i- - s x<br />
5 iz<br />
s<br />
i-<br />
- s x<br />
5 iz<br />
s<br />
i-<br />
- sx<br />
5 iz<br />
s<br />
i-<br />
- x<br />
5 iz<br />
s<br />
i-<br />
1<br />
.<br />
T5<br />
T5<br />
T5<br />
T5<br />
T5<br />
T5<br />
kur<br />
būs<br />
Ceturtās kārtas atvasinājums i-tajā solī ir<br />
5<br />
4<br />
( s) i<br />
= s xiz<br />
( s) i<br />
× Dt<br />
+ s xiz<br />
( s) i-<br />
1<br />
4<br />
s xiz<br />
,<br />
D t ir integrēšanas solis. Jo solis būs mazāks, jo aprēķins būs precīzāks. Trešais atvasinājums<br />
4<br />
3<br />
( s) i<br />
= s xiz<br />
( s) i<br />
× Dt<br />
+ s xiz<br />
( s) i-<br />
1<br />
3<br />
s xiz<br />
,<br />
T<br />
T<br />
a<br />
otrais atvasinājums –<br />
3<br />
2<br />
( s) i<br />
= s xiz<br />
( s) i<br />
× Dt<br />
+ s xiz<br />
( s) i-<br />
1<br />
2<br />
s xiz<br />
,<br />
pirmais atvasinājums –<br />
iz<br />
2<br />
( s) i<br />
= s xiz<br />
( s) i<br />
× Dt<br />
+ sxiz<br />
( s) i-<br />
1<br />
sx ,<br />
bet izejas vērtība –<br />
iz<br />
( s) i<br />
= sxiz<br />
( s) i<br />
× Dt<br />
+ xiz<br />
( s) i -1<br />
x .
Change language