Untitled
Untitled
Untitled
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
LATVIJAS UNIVERSITÂTES RAKSTI. 2004. 666. sçj.: LITERATÛRZINÂTNE, FOLKLORISTIKA,<br />
MÂKSLA, 265.–272. lpp.<br />
Japâna pasaules kultûras kontekstâ: kultûras<br />
interpretâcija Vacudzi Tecuro agrînajos darbos<br />
Japan in the Context of World Culture: Interpretation<br />
of Culture in Early Writings of Watsuji Tetsuro<br />
Ilze Paegle (Latvija)<br />
Latvijas Universitâtes Moderno valodu fakultâtes Orientâlistikas nodaïa,<br />
Kr. Valdemâra 83–11, Rîga, LV 1013, Latvija<br />
e–pasts: magija@lanet.lv<br />
Rakstâ aplûkots japâòu kultûras attçlojums japâòu filosofa Vacudzi Tecuro (Watsuji Tetsuro,<br />
1889–1960) agrînajos darbos. No filosofiskâ personâlisma pozîcijâm Vatsuji pçta Japânas un<br />
Rietumu pretstatu paradigmu, apgalvojot, ka Rietumi jâuzskata kâ dialektiskâs vienotîbas divas<br />
puses. Tâ kâ nacionâlâ kultûra ir pasaules kultûras dinamiskâ procesa bûtiska sastâvdaïa,<br />
kultûras mantojums jâpârvçrtç un jâpârskata, òemot vçrâ tâ ieguldîjumu pasaules kultûrâ.<br />
Keywords: Japâna, modernizâcija, eiropeizâcija, nacionâlâ kultûra, pasaules kultûra.<br />
Japâòu filozofa Vacudzi Tecuro (Watsuji Tetsurô, 1889–1960) rakstu un eseju<br />
krâjums “Elku restaurâcija” (Gûzô saikô) publicçts 1918. gadâ, t.i., apmçram Taisjo<br />
perioda (1912–1925) vidû. Tajâ apkopotie darbi acîmredzot tapuði no 1916. lîdz 1918.<br />
gadam, kaut arî daudzos gadîjumos grûti noskaidrot to precîzu sarakstîðanas laiku1 .<br />
Ðis krâjums dokumentç pârejas periodu autora intelektuâlajâ biogrâfijâ un vienlaikus<br />
iezîmç arî paradigmas maiòu Japânas un Rietumu attiecîbu interpretâcijâ. Tomçr, iekams<br />
pievçrðamies Rietumu un Japânas kultûru saskares interpretâcijai Vacudzi esejâs,<br />
nepiecieðams îsi ieskicçt tâs intelektuâlâs tradîcijas kontûras, kuru kontekstâ tâs<br />
tapuðas.<br />
Taisjo perioda publikâcijas, kas veltîtas Japânas kultûras bûtîbas un transformâcijas,<br />
Japânas un Rietumu kultûras saskarsmes problçmâm, turpina tradîciju, kuras pirmsâkumi<br />
meklçjami jau ap 1868. g. Meidzi restaurâciju. Izvçloties Rietumu attîstîtâs valstis (Seiyô<br />
senshinshokoku) par Japânas modernizâcijas modeli, 19. gs. otrajâ pusç Japânâ tiek<br />
mçrítiecîgi realizçtas valsts institûciju reformas pçc Rietumu attîstîto valstu parauga,<br />
importçtas progresîvas tehnoloìijas, tâ cenðoties paâtrinât rûpniecîbas attîstîbu un<br />
stiprinât valsts aizsardzîbas potenciâlu saskaòâ ar principu “Bagâta valsts – stipra armija”<br />
(fukoku kyôhei). Vienlaikus plaðâka sabiedrîba tiek iepazîstinâta arî ar eiropieðu paraðâm,<br />
uzvedîbas noteikumiem u.tml., kas âtri nostiprinâs ikdienas dzîvç, tâ radot populâro<br />
ilûziju par neparasti âtriem modernizâcijas un eiropeizâcijas tempiem. 2 Meidzi periodâ<br />
valdoðo laika garu îsi un kodolîgi raksturo cita populâra frâze: “Apgaismîba un<br />
civilizâcija” (bummei kaika), kas kïûst par vesela laikmeta simbolu. Tomçr, par spîti<br />
neapðaubâmajiem panâkumiem modernizâcijas praktiskâ realizâcijâ un nedalîtai jûsmai<br />
par visu eiropeisko, kas valda sabiedrîbâ, vçl trûkst nopietnas refleksijas par Japânas<br />
kultûras transformâciju, tâs rezultâtu un nozîmes izvçrtçðanu nâcijas dzîvç – Meidzi<br />
perioda sâkumâ to aizstâj informatîva un propagandas rakstura darbi, kuros galvenokârt<br />
uzskaitîtas eiropeizâcijas priekðrocîbas.