09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokumenti par pretošanās kustību nacistu okupētajā Latvijā<br />

apstākļos pēckara Vācijā neviennozīmīgas bija LPKDA un 1943. gada 13. augustā<br />

Rīgā izveidotās LCP attiecības. 19 1948. gada 3. oktobrī trešajā kopsapulcē LPKDA<br />

pieņēma lēmumu, ka ikviens trimdas tautietis, kas aktīvi piedalās cīņā pret boļševismu,<br />

tagad uzskatāms par latviešu pretošanās dalībnieku, ja vien viņš nav iepriekš tieši<br />

sadarbojies ar kādu <strong>Latvijas</strong> okupantu varu un ar to kaitējis latviešu tautas vitālajām<br />

interesēm. 20<br />

Par savu galveno politisko mērķi LPKDA uzskatīja darbošanos latviešu tautas nacionāli<br />

politiskajās interesēs un cīņu pret komunismu. Tas izpaudās arī mēģinājumos<br />

ietekmēt sabiedrisko domu Rietumos, izdodot un izplatot pretkomunistisko literatūru un<br />

pastkaršu sērijas, protestējot pret faktiem neatbilstošiem apgalvojumiem Rietumu presē<br />

un sistemātiski uzstājoties ar priekšlasījumiem anglosakšu zemēs, kā arī iesniedzot<br />

vairākus iesniegumus Rietumvalstu pārstāvniecībām. 21 Iespēju robežās LPKDA arī vāca<br />

informāciju par notikumiem padomju okupētajā Latvijā un centās atmaskot atsevišķas<br />

personas, par kurām bija aizdomas, ka tās Rietumos darbojas padomju okupācijas<br />

varas interesēs. Materiālus par padomju un nacistu okupācijas režīmu LPKDA nosūtīja<br />

arī <strong>Latvijas</strong> sūtņiem – Kārlim Zariņam Londonā un Alfredam Bīlmanim Vašingtonā, 22<br />

kā arī publicēja rakstus trimdas presē. Tie bija gan tā brīža aktuāli problēm<strong>raksti</strong> par<br />

pretošanās kustības būtību un LPKDA aktivitātēm, 23 gan publikācijas par bijušo pretošanās<br />

kustības dalībnieku darbību vācu okupētajā Latvijā 24 un nacistu okupācijas varas<br />

pret tiem vērstajām represijām. 25<br />

No 1947. gada līdz 1956. gadam LPKDA izdeva informatīvo biļetenu, kurš sākotnēji<br />

regulāri iznāca Vācijā, bet vēlāk tā atsevišķi numuri nāca klajā arī ASV. 26 40. gadu beigās<br />

sākās latviešu trimdinieku (arī LPKDA dalībnieki) masveida izklīšana no Vācijas uz citām<br />

Rietumvalstu mītnes zemēm. Lai gan LPKDA kā plašākas organizācijas 27 aktivitātes<br />

līdz ar to tika ierobežotas, tās aktīvākie locekļi sistemātisku darbību turpināja līdz pat<br />

50. gadu beigām. 28<br />

LPKDA dokumenti <strong>Latvijas</strong> Okupācijas muzejā<br />

LPKDA arhīva materiāli <strong>Latvijas</strong> Okupācijas muzeja krājumā ir nonākuši laikposmā<br />

no 1995. gada līdz 2005. gadam. Tā ir LPKDA bojā gājušo un bez vēsts pazudušo<br />

apzināšanas nozares sastādītā nacisma upuru kartotēka ar 2940 vācu koncentrācijas<br />

nometnēs ieslodzīto latviešu uzvārdiem. Šīs nozares vadītājs A. Bērziņš nosūtīja kartotēku<br />

Okupācijas muzejam 1994. gada nogalē. 29 Tajā ir atrodamas ziņas par katras<br />

represētās personas ieslodzījuma laiku, vietu un turpmāko likteni – vai atbrīvots vai<br />

miris (nošauts, nogalināts gāzes kamerā), vai pazudis bez vēsts, kā arī norādīts, kur<br />

šī informācija iegūta. Kartotēka ir apskatāma muzeja ekspozīcijā, pieejama zinātniski<br />

pētnieciskam darbam, un tās dati izmantoti <strong>Latvijas</strong> Vēsturnieku <strong>komisijas</strong> projekta<br />

125

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!