09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

418 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990)<br />

pretinieki. Tādēļ inteliģence un studenti izraisot pretpadomju izlēcienus. Īpaša vieta<br />

ziņojumā ierādīta jau arestētajiem, pēc PSRS režīma domām, pretpadomju literāro<br />

darbu autoriem – Andrejam Siņavskim, Jūlijam Daniēlam, Josifam Brodskim, kā arī<br />

literātiem, kuriem bija izdevies savus darbus publicēt ārvalstīs, jo PSRS tie dienasgaismu<br />

neieraudzītu. Ziņojumā arī redzama plaisa starp varas prasībām pamatot režīma politiku<br />

un daudzu augstskolu mācībspēku nespēju to izdarīt, kā arī argumentu trūkumu situācijās,<br />

kad studenti kritizē padomju īstenību. PSRS VDK minētajā 1966. gada 17. janvāra<br />

ziņojumā norādīja, ka visas uzskaitītās negācijas prasa Komunistiskajai partijai,<br />

komunistiskajai jaunatnes organizācijai, padomēm un sabiedriskajām organizācijām<br />

mobilizēties, lai atmaskotu, pa kādiem ceļiem buržuāziskā ideoloģija ieplūst Padomju<br />

Savienībā. PSKP CK sekretārs Aleksandrs Šeļepins minēto ziņojumu uzdeva izskatīt<br />

Aleksandram Jakovļevam. 73<br />

Ņemot vērā VDK informāciju par pretpadomju noskaņojumu valstī 1966. gadā,<br />

nopietni bija uztraukusies arī PSRS vadība. Par to liecina 1966. gada 16. septembra<br />

KPFSR Augstākās padomes Prezidija lēmums par jaunu KPFSR Kriminālkodeksa<br />

pantu – 190 1 . un 190 3 . ieviešanu, kuri noteica kriminālatbildību par padomju valsti un<br />

tās sabiedrisko kārtību apmelojošu izdomājumu izplatīšanu un sabiedrisko kārtību<br />

traucējošu grupveida pasākumu organizēšanu vai aktīvu piedalīšanos tajos. 74 Līdzīgi<br />

panti, kas bija pretrunā ar PSRS Konstitūciju, tika ieviesti arī citos PSRS republiku<br />

kriminālkodeksos. <strong>Latvijas</strong> PSR Kriminālkodeksā 65. pants par pretpadomju aģitāciju<br />

un propagandu tika papildināts ar formulējumu par apmelojošu izdomājumu izplatīšanu<br />

un ieviests 74. pants par masu nekārtību izraisīšanu. 75<br />

Papildu pasākumi pret “kapitālistisko valstu ideoloģisko diversiju” tika pieņemti<br />

1967. gadā, kad, salīdzinot ar Ņ. Hruščova laiku, pie varas ne tikai PSKP, bet arī PSRS<br />

VDK bija stingras iekšpolitikas piekritēji – 1967. gadā saskaņā ar PSKP CK lēmumu<br />

par PSRS VDK priekšsēdētāju kļuva Jurijs Andropovs. Tā paša gada maijā un jūnijā<br />

notika pret miliciju vērstas masveida nekārtības Čimkentā (Kazahijas PSR) un Frunzē<br />

(Kirgīzijas PSR), kur piedalījās ap 1000 cilvēku, no tiem septiņus nogalināja, 50 ievainoja,<br />

bet 43 notiesāja. PSRS VDK pēc masveida nekārtībām secināja, ka tās, īpaši<br />

Čimkentā, tikai ārēji vērstas pret miliciju. Īstenībā tām esot dziļāki sociāli cēloņi, tādēļ<br />

VDK pastiprinot cīņu pret ideoloģisko diversiju visā valstī. .76<br />

1967. gada 3. jūlijā <strong>Valsts</strong> drošības komiteja PSKP CK lūdza VDK centrālajā aparātā<br />

izveidot jaunu – 5. pārvaldi, kuras uzdevums būtu ideoloģiskā pretizlūkošana jeb cīņa ar<br />

“ideoloģisko diversiju”. PSKP CK lēmumu par PSRS VDK 5. pārvaldes izveidi pieņēma<br />

1967. gada 17. jūlijā, attiecīgo PSRS Ministru padomes lēmuma projektu akceptējot<br />

par lēmumu. 77 Līdz ar to Padomju Savienībā PSKP un VDK formulēja ideoloģiskās<br />

diversijas jēdzienu. Arī “pretpadomju aģitācija un propaganda” PSRS tika izskaidrota<br />

ar ideoloģiskās diversijas ietekmi.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!